Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   bs Prošlost 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [osamdeset i dva]

Prošlost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? J-si li mor-o --m--a-- z-a---h---- po---? Jesi li morao / morala zvati hitnu pomoć? J-s- l- m-r-o / m-r-l- z-a-i h-t-u p-m-ć- ----------------------------------------- Jesi li morao / morala zvati hitnu pomoć? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Jes---- ------/ -o--la -vati---k-ora? Jesi li morao / morala zvati doktora? J-s- l- m-r-o / m-r-l- z-a-i d-k-o-a- ------------------------------------- Jesi li morao / morala zvati doktora? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Jesi----m-ra-------a-- --ati ---iciju? Jesi li morao / morala zvati policiju? J-s- l- m-r-o / m-r-l- z-a-i p-l-c-j-? -------------------------------------- Jesi li morao / morala zvati policiju? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Im-t- l- -r----el-fo--- Up-a-----m ga--m-o --imal-. Imate li broj telefona? Upravo sam ga imao / imala. I-a-e l- b-o- t-l-f-n-? U-r-v- s-m g- i-a- / i-a-a- --------------------------------------------------- Imate li broj telefona? Upravo sam ga imao / imala. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. I-a-- -i -d--su--U--a-o s-- -- im-- /--m-l-. Imate li adresu? Upravo sam je imao / imala. I-a-e l- a-r-s-? U-r-v- s-m j- i-a- / i-a-a- -------------------------------------------- Imate li adresu? Upravo sam je imao / imala. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Imat- l--pl---gra-----p-a----a- -a ima--- -m--a. Imate li plan grada? Upravo sam ga imao / imala. I-a-e l- p-a- g-a-a- U-r-v- s-m g- i-a- / i-a-a- ------------------------------------------------ Imate li plan grada? Upravo sam ga imao / imala. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. D------e d-š-- -- vrijem---O--n-j---og-o-d-ći n- vr-j-me. Da li je došao na vrijeme? On nije mogao doći na vrijeme. D- l- j- d-š-o n- v-i-e-e- O- n-j- m-g-o d-ć- n- v-i-e-e- --------------------------------------------------------- Da li je došao na vrijeme? On nije mogao doći na vrijeme. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. J-----pr-n-šao-p-t---n ni-e m-ga- p----ći-p--. Je li pronašao put? On nije mogao pronaći put. J- l- p-o-a-a- p-t- O- n-j- m-g-o p-o-a-i p-t- ---------------------------------------------- Je li pronašao put? On nije mogao pronaći put. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Da ----- -e -n -a-u------- -e n--e --g-o-ra-u-je-i. Da li te je on razumio? On me nije mogao razumjeti. D- l- t- j- o- r-z-m-o- O- m- n-j- m-g-o r-z-m-e-i- --------------------------------------------------- Da li te je on razumio? On me nije mogao razumjeti. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Z--to n-------a- / ---la-doć- na-vr-je-e? Zašto nisi mogao / mogla doći na vrijeme? Z-š-o n-s- m-g-o / m-g-a d-ć- n- v-i-e-e- ----------------------------------------- Zašto nisi mogao / mogla doći na vrijeme? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Z---- ---i mo----- m-gla---o-a-- p--? Zašto nisi mogao / mogla pronaći put? Z-š-o n-s- m-g-o / m-g-a p-o-a-i p-t- ------------------------------------- Zašto nisi mogao / mogla pronaći put? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Zašt-----n----mo-ao---m-g-a ra-um--t-? Zašto ga nisi mogao / mogla razumjeti? Z-š-o g- n-s- m-g-o / m-g-a r-z-m-e-i- -------------------------------------- Zašto ga nisi mogao / mogla razumjeti? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. J----sam---g-- --mo-la --ć- -- -----m-,-jer--ije bilo--ut-bus-. Ja nisam mogao / mogla doći na vrijeme, jer nije bilo autobusa. J- n-s-m m-g-o / m-g-a d-ć- n- v-i-e-e- j-r n-j- b-l- a-t-b-s-. --------------------------------------------------------------- Ja nisam mogao / mogla doći na vrijeme, jer nije bilo autobusa. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. J- nis---mog-- ----gl--p-o-aći------jer--isam -mao--la--g---a. Ja nisam mogao / mogla pronaći put, jer nisam imao plan grada. J- n-s-m m-g-o / m-g-a p-o-a-i p-t- j-r n-s-m i-a- p-a- g-a-a- -------------------------------------------------------------- Ja nisam mogao / mogla pronaći put, jer nisam imao plan grada. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. J---- ni-a- m--ao-/ ---la r--u--e-i----r-j- m-z--- -il- ----la---. Ja ga nisam mogao / mogla razumjeti, jer je muzika bila preglasna. J- g- n-s-m m-g-o / m-g-a r-z-m-e-i- j-r j- m-z-k- b-l- p-e-l-s-a- ------------------------------------------------------------------ Ja ga nisam mogao / mogla razumjeti, jer je muzika bila preglasna. 0
Man bija jāņem taksometrs. Ja-sa--mo-ao-/ -ora-a u---i t--s-. Ja sam morao / morala uzeti taksi. J- s-m m-r-o / m-r-l- u-e-i t-k-i- ---------------------------------- Ja sam morao / morala uzeti taksi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. J- --- -or-- - m-r----k-p----p--n -r-da. Ja sam morao / morala kupiti plan grada. J- s-m m-r-o / m-r-l- k-p-t- p-a- g-a-a- ---------------------------------------- Ja sam morao / morala kupiti plan grada. 0
Man bija jāizslēdz radio. Ja-sam ---ao / m-r--a---k------- -adio. Ja sam morao / morala isključiti radio. J- s-m m-r-o / m-r-l- i-k-j-č-t- r-d-o- --------------------------------------- Ja sam morao / morala isključiti radio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.