Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   et Kehaosad

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [viiskümmend kaheksa]

Kehaosad

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ma-joo-i-t-- me-st. M- j-------- m----- M- j-o-i-t-n m-e-t- ------------------- Ma joonistan meest. 0
Vispirms galvu. E-i---s-pe-. E------ p--- E-i-e-s p-a- ------------ Esiteks pea. 0
Vīrietim ir platmale. M----k-nn-b --t-i. M--- k----- m----- M-e- k-n-a- m-t-i- ------------------ Mees kannab mütsi. 0
Matus neredz. J-u---id -- -le--ä--. J------- e- o-- n---- J-u-s-i- e- o-e n-h-. --------------------- Juukseid ei ole näha. 0
Ausis arī neredz. K--v- -i---- -am-----ä-a. K---- e- o-- s----- n---- K-r-u e- o-e s-m-t- n-h-. ------------------------- Kõrvu ei ole samuti näha. 0
Muguru arī neredz. Selg- ei -l- k- n-ha. S---- e- o-- k- n---- S-l-a e- o-e k- n-h-. --------------------- Selga ei ole ka näha. 0
Es zīmēju acis un muti. M- j-onis----s----d ja --u. M- j-------- s----- j- s--- M- j-o-i-t-n s-l-a- j- s-u- --------------------------- Ma joonistan silmad ja suu. 0
Vīrietis dejo un smejas. M--s---nt--b--- n--r--. M--- t------ j- n------ M-e- t-n-s-b j- n-e-a-. ----------------------- Mees tantsib ja naerab. 0
Vīrietim ir garš deguns. M-h----n--ikk-n---. M---- o- p--- n---- M-h-l o- p-k- n-n-. ------------------- Mehel on pikk nina. 0
Rokās viņš tur spieķi. T- k--nab-k------ä-s. T- k----- k---- k---- T- k-n-a- k-p-i k-e-. --------------------- Ta kannab keppi käes. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Ta --nna--k---all- -m--r -aela. T- k----- k- s---- ü---- k----- T- k-n-a- k- s-l-i ü-b-r k-e-a- ------------------------------- Ta kannab ka salli ümber kaela. 0
Ir ziema un ir auksts. On--alv -a k-lm. O- t--- j- k---- O- t-l- j- k-l-. ---------------- On talv ja külm. 0
Rokas ir spēcīgas. Käed on-tu-ev-d. K--- o- t------- K-e- o- t-g-v-d- ---------------- Käed on tugevad. 0
Kājas arī ir spēcīgas. Jal-- o- samu-i-tugev--. J---- o- s----- t------- J-l-d o- s-m-t- t-g-v-d- ------------------------ Jalad on samuti tugevad. 0
Vīrs ir no sniega. Se- me---o- ----st. S-- m--- o- l------ S-e m-e- o- l-m-s-. ------------------- See mees on lumest. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. Ta-ei k-nn----ks--eg--m-n-l-t. T- e- k---- p---- e-- m------- T- e- k-n-a p-k-e e-a m-n-l-t- ------------------------------ Ta ei kanna pükse ega mantlit. 0
Bet vīram nesalst. Ku-d s-e-m----e----l-eta. K--- s-- m--- e- k------- K-i- s-e m-e- e- k-l-e-a- ------------------------- Kuid see mees ei külmeta. 0
Tas ir sniegavīrs. T- on lumem-e-. T- o- l-------- T- o- l-m-m-e-. --------------- Ta on lumemees. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…