Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   eo Korpopartoj

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [kvindek ok]

Korpopartoj

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Mi---s-gn-s---r-n. M- d------- v----- M- d-s-g-a- v-r-n- ------------------ Mi desegnas viron. 0
Vispirms galvu. U-ue-la-----n. U--- l- k----- U-u- l- k-p-n- -------------- Unue la kapon. 0
Vīrietim ir platmale. La v-r--s-r-av-s ----lo-. L- v--- s------- ĉ------- L- v-r- s-r-a-a- ĉ-p-l-n- ------------------------- La viro surhavas ĉapelon. 0
Matus neredz. La h-----ne vid-bl--. L- h---- n- v-------- L- h-r-j n- v-d-b-a-. --------------------- La haroj ne videblas. 0
Ausis arī neredz. An--ŭ -- o-elo---e v-d--l-s. A---- l- o----- n- v-------- A-k-ŭ l- o-e-o- n- v-d-b-a-. ---------------------------- Ankaŭ la oreloj ne videblas. 0
Muguru arī neredz. A-ka---- ---so ----id-bl-s. A---- l- d---- n- v-------- A-k-ŭ l- d-r-o n- v-d-b-a-. --------------------------- Ankaŭ la dorso ne videblas. 0
Es zīmēju acis un muti. M- -es-gn---la-----------j -- b--o-. M- d------- l- o------ k-- l- b----- M- d-s-g-a- l- o-u-o-n k-j l- b-ŝ-n- ------------------------------------ Mi desegnas la okulojn kaj la buŝon. 0
Vīrietis dejo un smejas. L- -i-o ---c-- k-----d-s. L- v--- d----- k-- r----- L- v-r- d-n-a- k-j r-d-s- ------------------------- La viro dancas kaj ridas. 0
Vīrietim ir garš deguns. L----ro h---s --n--n-n-z-n. L- v--- h---- l----- n----- L- v-r- h-v-s l-n-a- n-z-n- --------------------------- La viro havas longan nazon. 0
Rokās viņš tur spieķi. L----rt---lam-a-t-no--en--ia--m--o-. L- p----- l---------- e- s--- m----- L- p-r-a- l-m-a-t-n-n e- s-a- m-n-j- ------------------------------------ Li portas lambastonon en siaj manoj. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. L- su-hava----ka- --l-uk-n --rk-- sia -o--. L- s------- a---- k------- ĉ----- s-- k---- L- s-r-a-a- a-k-ŭ k-l-u-o- ĉ-r-a- s-a k-l-. ------------------------------------------- Li surhavas ankaŭ koltukon ĉirkaŭ sia kolo. 0
Ir ziema un ir auksts. Vi-t--s---j-malv-rm--. V------ k-- m--------- V-n-r-s k-j m-l-a-m-s- ---------------------- Vintras kaj malvarmas. 0
Rokas ir spēcīgas. L---rako- -s----musko-a-. L- b----- e---- m-------- L- b-a-o- e-t-s m-s-o-a-. ------------------------- La brakoj estas muskolaj. 0
Kājas arī ir spēcīgas. L- gamb-j---kaŭ e---- mu--o-aj. L- g----- a---- e---- m-------- L- g-m-o- a-k-ŭ e-t-s m-s-o-a-. ------------------------------- La gamboj ankaŭ estas muskolaj. 0
Vīrs ir no sniega. La v-ro---tas-el--e-o. L- v--- e---- e- n---- L- v-r- e-t-s e- n-ĝ-. ---------------------- La viro estas el neĝo. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. L--s-rh-v-s--e- p-n-alonon-nek-mant----. L- s------- n-- p--------- n-- m-------- L- s-r-a-a- n-k p-n-a-o-o- n-k m-n-e-o-. ---------------------------------------- Li surhavas nek pantalonon nek mantelon. 0
Bet vīram nesalst. Sed l----ro-ne --o-t-ĝ-s. S-- l- v--- n- f--------- S-d l- v-r- n- f-o-t-ĝ-s- ------------------------- Sed la viro ne frostiĝas. 0
Tas ir sniegavīrs. Li----as --ĝhomo. L- e---- n------- L- e-t-s n-ĝ-o-o- ----------------- Li estas neĝhomo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…