Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   sr Делови тела

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [педесет и осам]

58 [pedeset i osam]

Делови тела

[Delovi tela]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ја ц---- м-------. Ја цртам мушкарца. 0
J- c---- m-------. Ja c---- m-------. Ja crtam muškarca. J- c-t-m m-š-a-c-. -----------------.
Vispirms galvu. Пр-- г----. Прво главу. 0
P--- g----. Pr-- g----. Prvo glavu. P-v- g-a-u. ----------.
Vīrietim ir platmale. Му------ н--- ш----. Мушкарац носи шешир. 0
M------- n--- š----. Mu------ n--- š----. Muškarac nosi šešir. M-š-a-a- n-s- š-š-r. -------------------.
Matus neredz. Ко-- с- н- в---. Коса се не види. 0
K--- s- n- v---. Ko-- s- n- v---. Kosa se ne vidi. K-s- s- n- v-d-. ---------------.
Ausis arī neredz. Уш- с- т----- н- в---. Уши се такође не виде. 0
U-- s- t----- n- v---. Uš- s- t----- n- v---. Uši se takođe ne vide. U-i s- t-k-đ- n- v-d-. ---------------------.
Muguru arī neredz. Ле-- с- т----- н- в---. Леђа се такође не виде. 0
L--- s- t----- n- v---. Le-- s- t----- n- v---. Leđa se takođe ne vide. L-đ- s- t-k-đ- n- v-d-. ----------------------.
Es zīmēju acis un muti. Ја ц---- о-- и у---. Ја цртам очи и уста. 0
J- c---- o-- i u---. Ja c---- o-- i u---. Ja crtam oči i usta. J- c-t-m o-i i u-t-. -------------------.
Vīrietis dejo un smejas. Му------ п---- и с---- с-. Мушкарац плеше и смеје се. 0
M------- p---- i s---- s-. Mu------ p---- i s---- s-. Muškarac pleše i smeje se. M-š-a-a- p-e-e i s-e-e s-. -------------------------.
Vīrietim ir garš deguns. Му------ и-- д-- н--. Мушкарац има дуг нос. 0
M------- i-- d-- n--. Mu------ i-- d-- n--. Muškarac ima dug nos. M-š-a-a- i-a d-g n-s. --------------------.
Rokās viņš tur spieķi. Он н--- ш--- у р-----. Он носи штап у рукама. 0
O- n--- š--- u r-----. On n--- š--- u r-----. On nosi štap u rukama. O- n-s- š-a- u r-k-m-. ---------------------.
Ap kaklu viņam ir šalle. Он т----- н--- ш-- о-- в----. Он такође носи шал око врата. 0
O- t----- n--- š-- o-- v----. On t----- n--- š-- o-- v----. On takođe nosi šal oko vrata. O- t-k-đ- n-s- š-l o-o v-a-a. ----------------------------.
Ir ziema un ir auksts. Зи-- ј- и х----- ј-. Зима је и хладно је. 0
Z--- j- i h----- j-. Zi-- j- i h----- j-. Zima je i hladno je. Z-m- j- i h-a-n- j-. -------------------.
Rokas ir spēcīgas. Ру-- с- с-----. Руке су снажне. 0
R--- s- s-----. Ru-- s- s-----. Ruke su snažne. R-k- s- s-a-n-. --------------.
Kājas arī ir spēcīgas. Но-- с- т----- с-----. Ноге су такође снажне. 0
N--- s- t----- s-----. No-- s- t----- s-----. Noge su takođe snažne. N-g- s- t-k-đ- s-a-n-. ---------------------.
Vīrs ir no sniega. Му------ ј- о- с----. Мушкарац је од снега. 0
M------- j- o- s----. Mu------ j- o- s----. Muškarac je od snega. M-š-a-a- j- o- s-e-a. --------------------.
Viņam nav bikšu un mēteļa. Он н- н--- п-------- и м-----. Он не носи панталоне и мантил. 0
O- n- n--- p-------- i m-----. On n- n--- p-------- i m-----. On ne nosi pantalone i mantil. O- n- n-s- p-n-a-o-e i m-n-i-. -----------------------------.
Bet vīram nesalst. Ал- м------- с- н- с------. Али мушкарац се не смрзава. 0
A-- m------- s- n- s------. Al- m------- s- n- s------. Ali muškarac se ne smrzava. A-i m-š-a-a- s- n- s-r-a-a. --------------------------.
Tas ir sniegavīrs. Он ј- С----- Б----. Он је Снешко Белић. 0
O- j- S----- B----́. On j- S----- B-----. On je Sneško Belić. O- j- S-e-k- B-l-ć. ------------------́.

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…