Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   id Bagian-bagian tubuh

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [lima puluh delapan]

Bagian-bagian tubuh

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu indonēziešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. S----me---ambar seo-an- pria. S--- m--------- s------ p---- S-y- m-n-g-m-a- s-o-a-g p-i-. ----------------------------- Saya menggambar seorang pria. 0
Vispirms galvu. P--tama-t--a --palan-a. P----------- k--------- P-r-a-a-t-m- k-p-l-n-a- ----------------------- Pertama-tama kepalanya. 0
Vīrietim ir platmale. Pria-it---e-a-ai---p-. P--- i-- m------ t---- P-i- i-u m-m-k-i t-p-. ---------------------- Pria itu memakai topi. 0
Matus neredz. Ra-butn-a-tid-- -el-ha-an. R-------- t---- k--------- R-m-u-n-a t-d-k k-l-h-t-n- -------------------------- Rambutnya tidak kelihatan. 0
Ausis arī neredz. T-l-n-a--a -u-a--idak ke--hatan. T--------- j--- t---- k--------- T-l-n-a-y- j-g- t-d-k k-l-h-t-n- -------------------------------- Telinganya juga tidak kelihatan. 0
Muguru arī neredz. Pu--g-ngn-a--u-- tidak --li-atan. P---------- j--- t---- k--------- P-n-g-n-n-a j-g- t-d-k k-l-h-t-n- --------------------------------- Punggungnya juga tidak kelihatan. 0
Es zīmēju acis un muti. Say- m-n---mb-r-ma-- da--m-lu-n--. S--- m--------- m--- d-- m-------- S-y- m-n-g-m-a- m-t- d-n m-l-t-y-. ---------------------------------- Saya menggambar mata dan mulutnya. 0
Vīrietis dejo un smejas. P-i- i-- ber--n-a--an-t-r-awa. P--- i-- b------- d-- t------- P-i- i-u b-r-a-s- d-n t-r-a-a- ------------------------------ Pria itu berdansa dan tertawa. 0
Vīrietim ir garš deguns. P-ia--t- me-p-nya- hidu-----ng pa-jang. P--- i-- m-------- h----- y--- p------- P-i- i-u m-m-u-y-i h-d-n- y-n- p-n-a-g- --------------------------------------- Pria itu mempunyai hidung yang panjang. 0
Rokās viņš tur spieķi. Dia me---ang -ong-a- d- ----ann--. D-- m------- t------ d- t--------- D-a m-m-g-n- t-n-k-t d- t-n-a-n-a- ---------------------------------- Dia memegang tongkat di tangannya. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Di---e-gen-kan s----d- -e--r-ya. D-- m--------- s--- d- l-------- D-a m-n-e-a-a- s-a- d- l-h-r-y-. -------------------------------- Dia mengenakan syal di lehernya. 0
Ir ziema un ir auksts. I-i-mus-m----g-- d-n--uac-nya --n--n. I-- m---- d----- d-- c------- d------ I-i m-s-m d-n-i- d-n c-a-a-y- d-n-i-. ------------------------------------- Ini musim dingin dan cuacanya dingin. 0
Rokas ir spēcīgas. T-n--n--a -ua-. T-------- k---- T-n-a-n-a k-a-. --------------- Tangannya kuat. 0
Kājas arī ir spēcīgas. Kakiny--ju-a -u-t. K------ j--- k---- K-k-n-a j-g- k-a-. ------------------ Kakinya juga kuat. 0
Vīrs ir no sniega. P--- -tu --rb-a- d-r---a---. P--- i-- t------ d--- s----- P-i- i-u t-r-u-t d-r- s-l-u- ---------------------------- Pria itu terbuat dari salju. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. D-- t-da----ng--akan -elana d-- -an-el. D-- t---- m--------- c----- d-- m------ D-a t-d-k m-n-e-a-a- c-l-n- d-n m-n-e-. --------------------------------------- Dia tidak mengenakan celana dan mantel. 0
Bet vīram nesalst. Tapi -ri--i-u t--a- k----gi---. T--- p--- i-- t---- k---------- T-p- p-i- i-u t-d-k k-d-n-i-a-. ------------------------------- Tapi pria itu tidak kedinginan. 0
Tas ir sniegavīrs. Dia itu bo---a -----. D-- i-- b----- s----- D-a i-u b-n-k- s-l-u- --------------------- Dia itu boneka salju. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…