Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   ky Parts of the body

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [элүү сегиз]

58 [elüü segiz]

Parts of the body

[Dene müçölörü]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu kirgīzu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ме- к----- т----- ж------. Мен кишини тартып жатамын. 0
Me- k----- t----- j------.Men kişini tartıp jatamın.
Vispirms galvu. Би----- б----. Биринчи башын. 0
Bi----- b----.Birinçi başın.
Vīrietim ir platmale. Ки-- к----- к---- т----. Киши калпак кийип турат. 0
Ki-- k----- k---- t----.Kişi kalpak kiyip turat.
   
Matus neredz. Ча-- к--------. Чачы көрүнбөйт. 0
Ça-- k--------.Çaçı körünböyt.
Ausis arī neredz. Ку------- д- к--------. Кулактары да көрүнбөйт. 0
Ku------- d- k--------.Kulaktarı da körünböyt.
Muguru arī neredz. Ар-- д- к--------. Арты да көрүнбөйт. 0
Ar-- d- k--------.Artı da körünböyt.
   
Es zīmēju acis un muti. Ме- к------- ж--- о---- т-----. Мен көздөрүн жана оозун тартам. 0
Me- k------- j--- o---- t-----.Men közdörün jana oozun tartam.
Vīrietis dejo un smejas. Ки-- б----- ж--- к---- ж----. Киши бийлеп жана күлүп жатат. 0
Ki-- b----- j--- k---- j----.Kişi biylep jana külüp jatat.
Vīrietim ir garš deguns. Ки----- м---- у---. Кишинин мурду узун. 0
Ki----- m---- u---.Kişinin murdu uzun.
   
Rokās viņš tur spieķi. Ал к----- т--- а--- ж----. Ал колуна таяк алып жүрөт. 0
Al k----- t---- a--- j----.Al koluna tayak alıp jüröt.
Ap kaklu viņam ir šalle. Ош----- э-- м------ м--- о----- с------ ж----. Ошондой эле мойнуна моюн орогуч салынып жүрөт. 0
Oş----- e-- m------ m---- o----- s------ j----.Oşondoy ele moynuna moyun oroguç salınıp jüröt.
Ir ziema un ir auksts. Аз-- к--- с---. Азыр кыш, суук. 0
Az-- k--- s---.Azır kış, suuk.
   
Rokas ir spēcīgas. Ко----- к-----. Колдору күчтүү. 0
Ko----- k-----.Koldoru küçtüü.
Kājas arī ir spēcīgas. Бу----- д- к-----. Буттары да күчтүү. 0
Bu----- d- k-----.Buttarı da küçtüü.
Vīrs ir no sniega. Ки-- к----- ж-------. Киши кардан жаcалган. 0
Ki-- k----- j-------.Kişi kardan jacalgan.
   
Viņam nav bikšu un mēteļa. Ал ш-- ж--- п----- к------. Ал шым жана пальто кийбейт. 0
Al ş-- j--- p---- k------.Al şım jana palto kiybeyt.
Bet vīram nesalst. Би--- к--- ү----- ж--. Бирок киши үшүгөн жок. 0
Bi--- k--- ü----- j--.Birok kişi üşügön jok.
Tas ir sniegavīrs. Ал к-- к---. Ал кар киши. 0
Al k-- k---.Al kar kişi.
   

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…