Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   bs Voće i životne namirnice

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [petnaest]

Voće i životne namirnice

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Ja-i-am --g-d-. J- i--- j------ J- i-a- j-g-d-. --------------- Ja imam jagodu. 0
Man ir kivi un melone. J- im-- --v- ---u---i--. J- i--- k--- i l-------- J- i-a- k-v- i l-b-n-c-. ------------------------ Ja imam kivi i lubenicu. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Ja--mam n-r-nd-u i-grejpfr--. J- i--- n------- i g--------- J- i-a- n-r-n-ž- i g-e-p-r-t- ----------------------------- Ja imam narandžu i grejpfrut. 0
Man ir ābols un mango. Ja ---- -a-u-- i -ango. J- i--- j----- i m----- J- i-a- j-b-k- i m-n-o- ----------------------- Ja imam jabuku i mango. 0
Man ir banāns un ananass. J----a- ba---u---a----s. J- i--- b----- i a------ J- i-a- b-n-n- i a-a-a-. ------------------------ Ja imam bananu i ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. J------im -o-n- ----t-. J- p----- v---- s------ J- p-a-i- v-ć-u s-l-t-. ----------------------- Ja pravim voćnu salatu. 0
Es ēdu tostermaizi. Ja jed-m to--. J- j---- t---- J- j-d-m t-s-. -------------- Ja jedem tost. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. J--j-d----o-----m--l-ce-. J- j---- t--- s m-------- J- j-d-m t-s- s m-s-a-e-. ------------------------- Ja jedem tost s maslacem. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Ja-jedem --st---m---ac-- i marm--a-o-. J- j---- t--- s m------- i m---------- J- j-d-m t-s- s m-s-a-e- i m-r-e-a-o-. -------------------------------------- Ja jedem tost s maslacem i marmeladom. 0
Es ēdu sendviču. Ja----e----n-v--. J- j---- s------- J- j-d-m s-n-v-č- ----------------- Ja jedem sendvič. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Ja j-dem----dv-č-s-m----rinom. J- j---- s------ s m---------- J- j-d-m s-n-v-č s m-r-a-i-o-. ------------------------------ Ja jedem sendvič s margarinom. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Ja-j------end--č-s ---garin-- i -ara-a-zom. J- j---- s------ s m--------- i p---------- J- j-d-m s-n-v-č s m-r-a-i-o- i p-r-d-j-o-. ------------------------------------------- Ja jedem sendvič s margarinom i paradajzom. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Mi-tr-ba-o -ljeb--- -ru-- i-r--e. M- t------ h----- / k---- i r---- M- t-e-a-o h-j-b- / k-u-a i r-ž-. --------------------------------- Mi trebamo hljeba / kruha i riže. 0
Mums vajag zivis un steikus. Mi-tr--amo --bu - --r-ske. M- t------ r--- i o------- M- t-e-a-o r-b- i o-r-s-e- -------------------------- Mi trebamo ribu i odreske. 0
Mums vajag picu un spageti. Mi -r---m- pic--- -------. M- t------ p--- i š------- M- t-e-a-o p-c- i š-a-e-e- -------------------------- Mi trebamo picu i špagete. 0
Ko mums vēl vajag? Š-a --š-t---a-o? Š-- j-- t------- Š-a j-š t-e-a-o- ---------------- Šta još trebamo? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. M- t-----o-m-kvu-i p-r----z-z- sup-. M- t------ m---- i p------- z- s---- M- t-e-a-o m-k-u i p-r-d-j- z- s-p-. ------------------------------------ Mi trebamo mrkvu i paradajz za supu. 0
Kur ir lielveikals? G--- -- ----r-ark-t? G--- j- s----------- G-j- j- s-p-r-a-k-t- -------------------- Gdje je supermarket? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!