Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   bs U taksiju

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trideset i osam]

U taksiju

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Mo---o -a--p-zo-it------i. M----- V-- p------- t----- M-l-m- V-s p-z-v-t- t-k-i- -------------------------- Molimo Vas pozovite taksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? K-------ošt- do že-jez-i-ke st---ce? K----- k---- d- ž---------- s------- K-l-k- k-š-a d- ž-l-e-n-č-e s-a-i-e- ------------------------------------ Koliko košta do željezničke stanice? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Kol-k--ko-t-----a-r----ma? K----- k---- d- a--------- K-l-k- k-š-a d- a-r-d-o-a- -------------------------- Koliko košta do aerodroma? 0
Lūdzu, taisni. Pravo, -o---. P----- m----- P-a-o- m-l-m- ------------- Pravo, molim. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Ov-j- de---- -o---. O---- d----- m----- O-d-e d-s-o- m-l-m- ------------------- Ovdje desno, molim. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Tam---a--g-u--ij-vo--m-li-. T--- n- u--- l------ m----- T-m- n- u-l- l-j-v-, m-l-m- --------------------------- Tamo na uglu lijevo, molim. 0
Es steidzos. Meni -- --r-. M--- s- ž---- M-n- s- ž-r-. ------------- Meni se žuri. 0
Man vēl ir laiks. Ja -m---v-e-ena. J- i--- v------- J- i-a- v-e-e-a- ---------------- Ja imam vremena. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Moli----- vo-i-- ----ij-. M---- V-- v----- s------- M-l-m V-s v-z-t- s-o-i-e- ------------------------- Molim Vas vozite sporije. 0
Pieturiet te, lūdzu! S-ani------j---m-l-m. S------ o----- m----- S-a-i-e o-d-e- m-l-m- --------------------- Stanite ovdje, molim. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! S---k---e m-me--t- m--i-----. S-------- m------- m---- V--- S-č-k-j-e m-m-n-t- m-l-m V-s- ----------------------------- Sačekajte momenat, molim Vas. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Od--- s- vr-ća-. O---- s- v------ O-m-h s- v-a-a-. ---------------- Odmah se vraćam. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! D--te--- -aču------m. D---- m- r---- m----- D-j-e m- r-č-n m-l-m- --------------------- Dajte mi račun molim. 0
Man nav sīknaudas. Ne----s----. N---- s----- N-m-m s-t-o- ------------ Nemam sitno. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. U r--u -e, --tat-k -- -- Va-. U r--- j-- o------ j- z- V--- U r-d- j-, o-t-t-k j- z- V-s- ----------------------------- U redu je, ostatak je za Vas. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Od-------m---o-o---a-r---. O------- m- d- o-- a------ O-v-z-t- m- d- o-e a-r-s-. -------------------------- Odvezite me do ove adrese. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Odve-i----e ----og -ot--a. O------- m- d- m-- h------ O-v-z-t- m- d- m-g h-t-l-. -------------------------- Odvezite me do mog hotela. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Od---i-e me d- p-aže. O------- m- d- p----- O-v-z-t- m- d- p-a-e- --------------------- Odvezite me do plaže. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?