Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   mk Делови на телото

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [педесет и осум]

58 [pyedyesyet i osoom]

Делови на телото

[Dyelovi na tyeloto]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. Ја- ц---- ч----. Јас цртам човек. 0
Ј-- t----- c------. Јa- t----- c------. Јas tzrtam chovyek. Ј-s t-r-a- c-o-y-k. ------------------.
Vispirms galvu. На----- г------. Најпрво главата. 0
N------ g-------. Na----- g-------. Naјprvo gulavata. N-ј-r-o g-l-v-t-. ----------------.
Vīrietim ir platmale. Чо----- н--- е--- ш----. Човекот носи еден шешир. 0
C-------- n--- y----- s-------. Ch------- n--- y----- s-------. Chovyekot nosi yedyen shyeshir. C-o-y-k-t n-s- y-d-e- s-y-s-i-. ------------------------------.
Matus neredz. Ко---- н- м- с- г----. Косата не му се гледа. 0
K----- n-- m-- s-- g------. Ko---- n-- m-- s-- g------. Kosata nye moo sye gulyeda. K-s-t- n-e m-o s-e g-l-e-a. --------------------------.
Ausis arī neredz. Уш--- и--- т--- н- м- с- г------. Ушите исто така не му се гледаат. 0
O------- i--- t--- n-- m-- s-- g--------. Oo------ i--- t--- n-- m-- s-- g--------. Ooshitye isto taka nye moo sye gulyedaat. O-s-i-y- i-t- t-k- n-e m-o s-e g-l-e-a-t. ----------------------------------------.
Muguru arī neredz. Гр--- и--- т--- н- м- с- г----. Грбот исто така не му се гледа. 0
G----- i--- t--- n-- m-- s-- g------. Gu---- i--- t--- n-- m-- s-- g------. Gurbot isto taka nye moo sye gulyeda. G-r-o- i-t- t-k- n-e m-o s-e g-l-e-a. ------------------------------------.
Es zīmēju acis un muti. Ги ц---- о---- и у-----. Ги цртам очите и устата. 0
G-- t----- o------ i o------. Gu- t----- o------ i o------. Gui tzrtam ochitye i oostata. G-i t-r-a- o-h-t-e i o-s-a-a. ----------------------------.
Vīrietis dejo un smejas. Чо----- т------ и с- с---. Човекот танцува и се смее. 0
C-------- t-------- i s-- s-----. Ch------- t-------- i s-- s-----. Chovyekot tantzoova i sye smyeye. C-o-y-k-t t-n-z-o-a i s-e s-y-y-. --------------------------------.
Vīrietim ir garš deguns. Чо----- и-- д--- н--. Човекот има долг нос. 0
C-------- i-- d---- n--. Ch------- i-- d---- n--. Chovyekot ima dolgu nos. C-o-y-k-t i-a d-l-u n-s. -----------------------.
Rokās viņš tur spieķi. То- в- р----- н--- е--- с---. Тој во рацете носи еден стап. 0
T-- v- r-------- n--- y----- s---. To- v- r-------- n--- y----- s---. Toј vo ratzyetye nosi yedyen stap. T-ј v- r-t-y-t-e n-s- y-d-e- s-a-. ---------------------------------.
Ap kaklu viņam ir šalle. То- о---- в----- н--- и--- т--- и е--- ш--. Тој околу вратот носи исто така и еден шал. 0
T-- o----- v----- n--- i--- t--- i y----- s---. To- o----- v----- n--- i--- t--- i y----- s---. Toј okoloo vratot nosi isto taka i yedyen shal. T-ј o-o-o- v-a-o- n-s- i-t- t-k- i y-d-e- s-a-. ----------------------------------------------.
Ir ziema un ir auksts. Зи-- е и с------ е. Зима е и студено е. 0
Z--- y- i s-------- y-. Zi-- y- i s-------- y-. Zima ye i stoodyeno ye. Z-m- y- i s-o-d-e-o y-. ----------------------.
Rokas ir spēcīgas. Ра---- с- с----. Рацете се силни. 0
R-------- s-- s----. Ra------- s-- s----. Ratzyetye sye silni. R-t-y-t-e s-e s-l-i. -------------------.
Kājas arī ir spēcīgas. Но---- и--- т--- с- с----. Нозете исто така се силни. 0
N------- i--- t--- s-- s----. No------ i--- t--- s-- s----. Nozyetye isto taka sye silni. N-z-e-y- i-t- t-k- s-e s-l-i. ----------------------------.
Vīrs ir no sniega. Чо----- е о- с---. Човекот е од снег. 0
C-------- y- o- s-----. Ch------- y- o- s-----. Chovyekot ye od snyegu. C-o-y-k-t y- o- s-y-g-. ----------------------.
Viņam nav bikšu un mēteļa. То- н- н--- п-------- и м-----. Тој не носи панталони и мантил. 0
T-- n-- n--- p-------- i m-----. To- n-- n--- p-------- i m-----. Toј nye nosi pantaloni i mantil. T-ј n-e n-s- p-n-a-o-i i m-n-i-. -------------------------------.
Bet vīram nesalst. Но ч------ н- с- с-------. Но човекот не се смрзнува. 0
N- c-------- n-- s-- s--------. No c-------- n-- s-- s--------. No chovyekot nye sye smrznoova. N- c-o-y-k-t n-e s-e s-r-n-o-a. ------------------------------.
Tas ir sniegavīrs. То- е с-----. Тоа е снешко. 0
T-- y- s-------. To- y- s-------. Toa ye snyeshko. T-a y- s-y-s-k-. ---------------.

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…