Sarunvārdnīca

lv Bankā   »   bs U banci

60 [sešdesmit]

Bankā

Bankā

60 [šezdeset]

U banci

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Es vēlos atvērt kontu. Ja ž--i- -t---i-i r-ču-. J- ž---- o------- r----- J- ž-l-m o-v-r-t- r-č-n- ------------------------ Ja želim otvoriti račun. 0
Te ir mana pase. T- -e -oj ---oš. T- j- m-- p----- T- j- m-j p-s-š- ---------------- Tu je moj pasoš. 0
Un te ir mana adrese. A---dj--j- -o----d--s-. A o---- j- m--- a------ A o-d-e j- m-j- a-r-s-. ----------------------- A ovdje je moja adresa. 0
Es vēlos iemaksāt naudu savā kontā. Ja ----m----a-i----ova---a -oj-r-čun. J- ž---- u------- n---- n- m-- r----- J- ž-l-m u-l-t-t- n-v-c n- m-j r-č-n- ------------------------------------- Ja želim uplatiti novac na moj račun. 0
Es vēlos izņemt naudu no sava konta. J--žel-m -od---u---no-ac s- svo- račun-. J- ž---- p-------- n---- s- s--- r------ J- ž-l-m p-d-g-u-i n-v-c s- s-o- r-č-n-. ---------------------------------------- Ja želim podignuti novac sa svog računa. 0
Es vēlos saņemt konta izrakstus. Ja---li- -z-----zv-d- -a r---n-. J- ž---- u---- i----- s- r------ J- ž-l-m u-e-i i-v-d- s- r-č-n-. -------------------------------- Ja želim uzeti izvode sa računa. 0
Es vēlos izpirkt ceļojuma čeku. J--žel---un-----i-----i--- č-k. J- ž---- u------- p------- č--- J- ž-l-m u-o-č-t- p-t-i-k- č-k- ------------------------------- Ja želim unovčiti putnički ček. 0
Cik liela ir maksa par pakalpojumu? Ko--ki s----o--o-i? K----- s- t-------- K-l-k- s- t-o-k-v-? ------------------- Koliki su troškovi? 0
Kur man jāparakstās? G--e --r-m--otpi--ti? G--- m---- p--------- G-j- m-r-m p-t-i-a-i- --------------------- Gdje moram potpisati? 0
Es gaidu pārvedumu no Vācijas. Ja-----uj-- --zn-ku--z ---ma-ke. J- o------- d------ i- N-------- J- o-e-u-e- d-z-a-u i- N-e-a-k-. -------------------------------- Ja očekujem doznaku iz Njemačke. 0
Te ir mans konta numurs. T- -- -o- --o- ----na. T- j- m-- b--- r------ T- j- m-j b-o- r-č-n-. ---------------------- Tu je moj broj računa. 0
Vai nauda ir pienākusi? D-----je -o-ac----g-o? D- l- j- n---- s------ D- l- j- n-v-c s-i-a-? ---------------------- Da li je novac stigao? 0
Es vēlos samainīt šo naudu. J------m p---ij--iti -a---ov--. J- ž---- p---------- t-- n----- J- ž-l-m p-o-i-e-i-i t-j n-v-c- ------------------------------- Ja želim promijeniti taj novac. 0
Man vajag ASV dolārus. Ja--reba- -m-r-č-e dol-r-. J- t----- a------- d------ J- t-e-a- a-e-i-k- d-l-r-. -------------------------- Ja trebam američke dolare. 0
Lūdzu, iedodiet man naudu sīkākās naudaszīmēs! Mo-im Va---aj-- -- -i--e-n---a--c-. M---- V-- d---- m- s---- n--------- M-l-m V-s d-j-e m- s-t-e n-v-a-i-e- ----------------------------------- Molim Vas dajte mi sitne novčanice. 0
Vai te ir bankomāts? Im--li -v--e-b-nko-at? I-- l- o---- b-------- I-a l- o-d-e b-n-o-a-? ---------------------- Ima li ovdje bankomat? 0
Cik daudz naudas var izņemt? Kol--- --v-a -e-mo-- podići? K----- n---- s- m--- p------ K-l-k- n-v-a s- m-ž- p-d-ć-? ---------------------------- Koliko novca se može podići? 0
Kādas kredītkartes der? K-je k--d---- k----c---- --g--kori-----? K--- k------- k------ s- m--- k--------- K-j- k-e-i-n- k-r-i-e s- m-g- k-r-s-i-i- ---------------------------------------- Koje kreditne kartice se mogu koristiti? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vai pastāv universāla gramatika?

Kad mēs mācamies kādu valodu, mēs mācamies arī tās gramatiku. Kad bērni apgūst savu dzimto valodu, viņi to dara neapzināti. Viņi neievēro, ka viņu smadzenes mācas dažādus gramatiskos likumus. Neraugoties uz to, viņi apgūst savu dzimto valodu pareizi jau no paša sākuma. Tā kā pastāv tik daudz valodu, līdz ar tām, pastāv arī vairākas gramatiskās sistēmas. Bet vai pastāv arī tāda universālā gramatika? Zinātnieki to ir pētījuši gadiem ilgi. Atbildi nodrošina jaunākie pētījumi. Jo smadzeņu pētnieki ir atklājuši ko interesantu. Viņi lika testa subjektiem mācīties gramatiskos likumus. Šie subjekti bija valodu skolu studenti. Viņi studēja japāņu vai itāļu valodu. Puse no gramatiskajiem likumiem bija viltoti. Lai gan, testa subjekti par to nezināja. Pēc studijām studentiem prezentēja teikumus. Tad viņiem vajadzēja noteikt vai teikumi ir pareizi, vai - nepareizi. Kamēr viņi strādāja ar teikumiem, to smadzenes tika analizētas. Pētnieki mērīja viņu smadzeņu aktivitāti. Tādā veidā viņi varēja noteikt, kā teikumi iedarbojās uz viņu smadzenēm. Un atklājās, ka mūsu smadzenes spēj atpazīt gramatiku. Pastrādājot valodu, noteiktas smadzeņu daļas tiek aktivizētas. Viens no tiem ir Broka centrs. Tas atrodas kreisajās galvas smadzenēs. Kad studenti saskārās ar patiesiem gramatiskajiem likumiem, to smadzenes bija aktivizētas. Bet ar viltoto gramatiku smadzeņu aktivitāte ievērojami samazinājās. Tad ir iespējams, ka visām gramatiskajām sistēmām ir kopēji pamati. Tad tie sekotu vieniem un tiem pašiem principiem. Un tad šie principi būtu mūsos iedzimti…