Sarunvārdnīca

lv Ķermeņa daļas   »   ro Părţile corpului omenesc

58 [piecdesmit astoņi]

Ķermeņa daļas

Ķermeņa daļas

58 [cincizeci şi opt]

Părţile corpului omenesc

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Es zīmēju vīrieti. D---nez un--m. D------ u- o-- D-s-n-z u- o-. -------------- Desenez un om. 0
Vispirms galvu. Mai-în-------ul. M-- î---- c----- M-i î-t-i c-p-l- ---------------- Mai întâi capul. 0
Vīrietim ir platmale. O-ul p--r---o p-lă--e. O--- p----- o p------- O-u- p-a-t- o p-l-r-e- ---------------------- Omul poartă o pălărie. 0
Matus neredz. Pă-ul--u-s- -e-e. P---- n- s- v---- P-r-l n- s- v-d-. ----------------- Părul nu se vede. 0
Ausis arī neredz. Şi-n--i ure-h--e ----e -ăd. Ş- n--- u------- n- s- v--- Ş- n-c- u-e-h-l- n- s- v-d- --------------------------- Şi nici urechile nu se văd. 0
Muguru arī neredz. Ni-----ate-e n---e ved-. N--- s------ n- s- v---- N-c- s-a-e-e n- s- v-d-. ------------------------ Nici spatele nu se vede. 0
Es zīmēju acis un muti. De--------h-- ş- --r-. D------ o---- ş- g---- D-s-n-z o-h-i ş- g-r-. ---------------------- Desenez ochii şi gura. 0
Vīrietis dejo un smejas. Omu- dans---- şi --de. O--- d------- ş- r---- O-u- d-n-e-z- ş- r-d-. ---------------------- Omul dansează şi râde. 0
Vīrietim ir garš deguns. O-ul-are-un--a- l-ng. O--- a-- u- n-- l---- O-u- a-e u- n-s l-n-. --------------------- Omul are un nas lung. 0
Rokās viņš tur spieķi. Ţin- -n---s-o---n m----. Ţ--- u- b----- î- m----- Ţ-n- u- b-s-o- î- m-i-i- ------------------------ Ţine un baston în mâini. 0
Ap kaklu viņam ir šalle. Po-rtă şi-un ----r în ju-ul-gâ-----. P----- ş- u- f---- î- j---- g------- P-a-t- ş- u- f-l-r î- j-r-l g-t-l-i- ------------------------------------ Poartă şi un fular în jurul gâtului. 0
Ir ziema un ir auksts. Est- -a----şi-es-- -ri-. E--- i---- ş- e--- f---- E-t- i-r-ă ş- e-t- f-i-. ------------------------ Este iarnă şi este frig. 0
Rokas ir spēcīgas. Br-ţ----s--- -ut----ce. B------ s--- p--------- B-a-e-e s-n- p-t-r-i-e- ----------------------- Braţele sunt puternice. 0
Kājas arī ir spēcīgas. Ş-----io-r--- -un- put--ni--. Ş- p--------- s--- p--------- Ş- p-c-o-r-l- s-n- p-t-r-i-e- ----------------------------- Şi picioarele sunt puternice. 0
Vīrs ir no sniega. O-ul---t- -in z---dă. O--- e--- d-- z------ O-u- e-t- d-n z-p-d-. --------------------- Omul este din zăpadă. 0
Viņam nav bikšu un mēteļa. N- p-a--- pan--l-n- ş--p--ton. N- p----- p-------- ş- p------ N- p-a-t- p-n-a-o-i ş- p-l-o-. ------------------------------ Nu poartă pantaloni şi palton. 0
Bet vīram nesalst. D-- -m--u-------e--e-f---. D-- o----- n--- e--- f---- D-r o-u-u- n--- e-t- f-i-. -------------------------- Dar omului nu-i este frig. 0
Tas ir sniegavīrs. Es-e u- -- -e -ă---ă. E--- u- o- d- z------ E-t- u- o- d- z-p-d-. --------------------- Este un om de zăpadă. 0

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…