Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   es Negación 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [sesenta y cinco]

Negación 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? ¿-s-ca-- -- ------? ¿Es caro el anillo? ¿-s c-r- e- a-i-l-? ------------------- ¿Es caro el anillo?
Nē, tas maksā tikai simts eiro. No,-só-o--u---a---e- e-ro-. No, sólo cuesta cien euros. N-, s-l- c-e-t- c-e- e-r-s- --------------------------- No, sólo cuesta cien euros.
Bet man ir tikai piecdesmit. Pe-o y--sól------- -in------. Pero yo sólo tengo cincuenta. P-r- y- s-l- t-n-o c-n-u-n-a- ----------------------------- Pero yo sólo tengo cincuenta.
Vai tu jau esi gatava? ¿--s t-r-in-d- -a? ¿Has terminado ya? ¿-a- t-r-i-a-o y-? ------------------ ¿Has terminado ya?
Nē, vēl nē. No, --n-no. No, aún no. N-, a-n n-. ----------- No, aún no.
Bet es tūlīt būšu gatava. P-ro t--mi-o-ens--u---. Pero termino enseguida. P-r- t-r-i-o e-s-g-i-a- ----------------------- Pero termino enseguida.
Vai tu vēl vēlies zupu? ¿----re- má--s-p-? ¿Quieres más sopa? ¿-u-e-e- m-s s-p-? ------------------ ¿Quieres más sopa?
Nē, vairāk negribu. N---n---u---o m--. No, no quiero más. N-, n- q-i-r- m-s- ------------------ No, no quiero más.
Bet vēl saldējumu. Per--un h-la-- -í. Pero un helado sí. P-r- u- h-l-d- s-. ------------------ Pero un helado sí.
Vai tu jau sen te dzīvo? ¿--ce m--ho ti--po -ue v-v-s aq-í? ¿Hace mucho tiempo que vives aquí? ¿-a-e m-c-o t-e-p- q-e v-v-s a-u-? ---------------------------------- ¿Hace mucho tiempo que vives aquí?
Nē, tikai mēnesi. No, s--o -n me-. No, sólo un mes. N-, s-l- u- m-s- ---------------- No, sólo un mes.
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Pe-o ya con---o---m-ch----nte. Pero ya conozco a mucha gente. P-r- y- c-n-z-o a m-c-a g-n-e- ------------------------------ Pero ya conozco a mucha gente.
Vai tu rīt brauc mājās? ¿-e vas-a--a---m--a-a? ¿Te vas a casa mañana? ¿-e v-s a c-s- m-ñ-n-? ---------------------- ¿Te vas a casa mañana?
Nē, tikai nedēļas nogalē. No,--e---y e--f----- ------. No, me voy el fin de semana. N-, m- v-y e- f-n d- s-m-n-. ---------------------------- No, me voy el fin de semana.
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Pe-- -- -o-ing---a ---l-o. Pero el domingo ya vuelvo. P-r- e- d-m-n-o y- v-e-v-. -------------------------- Pero el domingo ya vuelvo.
Vai tava meita ir jau pieaugusi? ¿Tu----- ya es m-yo--de e-a-? ¿Tu hija ya es mayor de edad? ¿-u h-j- y- e- m-y-r d- e-a-? ----------------------------- ¿Tu hija ya es mayor de edad?
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N----ólo-t-e-- ---c--i-te-a--s. No, sólo tiene diecisiete años. N-, s-l- t-e-e d-e-i-i-t- a-o-. ------------------------------- No, sólo tiene diecisiete años.
Bet viņai ir jau draugs. Pe-o -- t-ene---v--. Pero ya tiene novio. P-r- y- t-e-e n-v-o- -------------------- Pero ya tiene novio.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!