Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   hr Negacija 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [šezdeset i pet]

Negacija 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? J------rs-e- --up? J- l- p----- s---- J- l- p-s-e- s-u-? ------------------ Je li prsten skup? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ne, k--t- -a-- st--i-u---r-. N-- k---- s--- s------ e---- N-, k-š-a s-m- s-o-i-u e-r-. ---------------------------- Ne, košta samo stotinu eura. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. A-i--a -m-m-sam- ped--et. A-- j- i--- s--- p------- A-i j- i-a- s-m- p-d-s-t- ------------------------- Ali ja imam samo pedeset. 0
Vai tu jau esi gatava? Je-i ---već----o- - g-to--? J--- l- v-- g---- / g------ J-s- l- v-ć g-t-v / g-t-v-? --------------------------- Jesi li već gotov / gotova? 0
Nē, vēl nē. N-,-j-š-n-. N-- j-- n-- N-, j-š n-. ----------- Ne, još ne. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. A-- sa-----o----o-ov / ---ova. A-- s-- u----- g---- / g------ A-i s-m u-k-r- g-t-v / g-t-v-. ------------------------------ Ali sam uskoro gotov / gotova. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Že--š-li još-juh-? Ž---- l- j-- j---- Ž-l-š l- j-š j-h-? ------------------ Želiš li još juhe? 0
Nē, vairāk negribu. N-, ne ž---m---še. N-- n- ž---- v---- N-, n- ž-l-m v-š-. ------------------ Ne, ne želim više. 0
Bet vēl saldējumu. A---jo- -ed---slad--ed. A-- j-- j---- s-------- A-i j-š j-d-n s-a-o-e-. ----------------------- Ali još jedan sladoled. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? St-nu--- li-v---d--o -vdj-? S------- l- v-- d--- o----- S-a-u-e- l- v-ć d-g- o-d-e- --------------------------- Stanuješ li već dugo ovdje? 0
Nē, tikai mēnesi. Ne--t-- --e--- dan-. N-- t-- m----- d---- N-, t-k m-e-e- d-n-. -------------------- Ne, tek mjesec dana. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Al--već -o-na--m-pun- l-ud-. A-- v-- p------- p--- l----- A-i v-ć p-z-a-e- p-n- l-u-i- ---------------------------- Ali već poznajem puno ljudi. 0
Vai tu rīt brauc mājās? P-tuješ--i su--a -u-i? P------ l- s---- k---- P-t-j-š l- s-t-a k-ć-? ---------------------- Putuješ li sutra kući? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne,---- za---kend. N-- t-- z- v------ N-, t-k z- v-k-n-. ------------------ Ne, tek za vikend. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. A-i--e--r--a- --ć u ----e--u. A-- s- v----- v-- u n-------- A-i s- v-a-a- v-ć u n-d-e-j-. ----------------------------- Ali se vraćam već u nedjelju. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Je li tv--- --e-ka --ć ----sl-? J- l- t---- k----- v-- o------- J- l- t-o-a k-e-k- v-ć o-r-s-a- ------------------------------- Je li tvoja kćerka već odrasla? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-----a i-- -e- sedamna-s- ---i-a. N-- o-- i-- t-- s--------- g------ N-, o-a i-a t-k s-d-m-a-s- g-d-n-. ---------------------------------- Ne, ona ima tek sedamnaest godina. 0
Bet viņai ir jau draugs. Ali--na---- im- -eč-a. A-- o-- v-- i-- d----- A-i o-a v-ć i-a d-č-a- ---------------------- Ali ona već ima dečka. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!