Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   es dar explicaciones 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [setenta y cinco]

dar explicaciones 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? ¿-or-qu- ----i--- --st-d)? ¿--- q-- n- v---- (------- ¿-o- q-é n- v-e-e (-s-e-)- -------------------------- ¿Por qué no viene (usted)?
Laiks ir tik slikts. H-c--m-- -al --empo. H--- m-- m-- t------ H-c- m-y m-l t-e-p-. -------------------- Hace muy mal tiempo.
Es nenāku, jo ir slikts laiks. N- --- po-que hace-muy -a--ti-mp-. N- v-- p----- h--- m-- m-- t------ N- v-y p-r-u- h-c- m-y m-l t-e-p-. ---------------------------------- No voy porque hace muy mal tiempo.
Kāpēc viņš nenāk? ¿--r--ué--- --en- -él)? ¿--- q-- n- v---- (---- ¿-o- q-é n- v-e-e (-l-? ----------------------- ¿Por qué no viene (él)?
Viņš nav uzaicināts. É--no --t- ---it---. É- n- e--- i-------- É- n- e-t- i-v-t-d-. -------------------- Él no está invitado.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Él -o-vi--- ---que--o e--- -nvit-do. É- n- v---- p----- n- e--- i-------- É- n- v-e-e p-r-u- n- e-t- i-v-t-d-. ------------------------------------ Él no viene porque no está invitado.
Kāpēc tu nenāc? ¿P-r -u--n--v--n-- (t-)? ¿--- q-- n- v----- (---- ¿-o- q-é n- v-e-e- (-ú-? ------------------------ ¿Por qué no vienes (tú)?
Man nav laika. N- te-----ie-p-. N- t---- t------ N- t-n-o t-e-p-. ---------------- No tengo tiempo.
Es nenāku, jo man nav laika. N- v---porqu- -o-teng- ti-m--. N- v-- p----- n- t---- t------ N- v-y p-r-u- n- t-n-o t-e-p-. ------------------------------ No voy porque no tengo tiempo.
Kāpēc tu nepaliec? ¿-or -u---- -- qu--as -t-)? ¿--- q-- n- t- q----- (---- ¿-o- q-é n- t- q-e-a- (-ú-? --------------------------- ¿Por qué no te quedas (tú)?
Man vēl jāstrādā. A-- te--- q-e t---a-ar. A-- t---- q-- t-------- A-n t-n-o q-e t-a-a-a-. ----------------------- Aún tengo que trabajar.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. No -e-q-edo por-ue--ú---eng--que-t-aba-ar. N- m- q---- p----- a-- t---- q-- t-------- N- m- q-e-o p-r-u- a-n t-n-o q-e t-a-a-a-. ------------------------------------------ No me quedo porque aún tengo que trabajar.
Kāpēc Jūs jau aizejat? ¿Po---u- -- va---s--d) y-? ¿--- q-- s- v- (------ y-- ¿-o- q-é s- v- (-s-e-) y-? -------------------------- ¿Por qué se va (usted) ya?
Es esmu nogurusi. Es--y--a-sad- ---. E---- c------ /--- E-t-y c-n-a-o /-a- ------------------ Estoy cansado /-a.
Es aizeju, jo esmu nogurusi. M- vo- ---q-e-e-t-y-ca-sa-o ---. M- v-- p----- e---- c------ /--- M- v-y p-r-u- e-t-y c-n-a-o /-a- -------------------------------- Me voy porque estoy cansado /-a.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? ¿--- -ué -e----(u---d--y-? ¿--- q-- s- v- (------ y-- ¿-o- q-é s- v- (-s-e-) y-? -------------------------- ¿Por qué se va (usted) ya?
Ir jau vēls. Y- -s ---d-. Y- e- t----- Y- e- t-r-e- ------------ Ya es tarde.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Me v-y---rq---y- es--arde. M- v-- p----- y- e- t----- M- v-y p-r-u- y- e- t-r-e- -------------------------- Me voy porque ya es tarde.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…