Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   ro Negaţie 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [şaizeci şi cinci]

Negaţie 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? E-t- s--m- --e-u-? Este scump inelul? E-t- s-u-p i-e-u-? ------------------ Este scump inelul? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Nu---- co-tă-de--t-o sută--e--u--. Nu, nu costă decât o sută de Euro. N-, n- c-s-ă d-c-t o s-t- d- E-r-. ---------------------------------- Nu, nu costă decât o sută de Euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Da- -- -m--u----cinci-e--. Dar eu am numai cincizeci. D-r e- a- n-m-i c-n-i-e-i- -------------------------- Dar eu am numai cincizeci. 0
Vai tu jau esi gatava? E-ti ---- ---a? Eşti gata deja? E-t- g-t- d-j-? --------------- Eşti gata deja? 0
Nē, vēl nē. Nu--în-ă-n-. Nu, încă nu. N-, î-c- n-. ------------ Nu, încă nu. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. D-r-i-e--a- s--t g-ta. Dar imediat sunt gata. D-r i-e-i-t s-n- g-t-. ---------------------- Dar imediat sunt gata. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? M-- ---------upă? Mai doreşti supă? M-i d-r-ş-i s-p-? ----------------- Mai doreşti supă? 0
Nē, vairāk negribu. N-, ---m-i---r---. Nu, nu mai doresc. N-, n- m-i d-r-s-. ------------------ Nu, nu mai doresc. 0
Bet vēl saldējumu. Dar-în---- -n-heţ---. Dar încă o îngheţată. D-r î-c- o î-g-e-a-ă- --------------------- Dar încă o îngheţată. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Lo----şt- d--m-lt ---p ai--? Locuieşti de mult timp aici? L-c-i-ş-i d- m-l- t-m- a-c-? ---------------------------- Locuieşti de mult timp aici? 0
Nē, tikai mēnesi. N-,-a-ia ---- ----. Nu, abia de o lună. N-, a-i- d- o l-n-. ------------------- Nu, abia de o lună. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. D------osc ---- ----e--ersoan-. Dar cunosc deja multe persoane. D-r c-n-s- d-j- m-l-e p-r-o-n-. ------------------------------- Dar cunosc deja multe persoane. 0
Vai tu rīt brauc mājās? M-r-i-mâ--- ---s-? Mergi mâine acasă? M-r-i m-i-e a-a-ă- ------------------ Mergi mâine acasă? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Nu--n-m-i-l----ârş-t de săptăm-nă. Nu, numai la sfârşit de săptămână. N-, n-m-i l- s-â-ş-t d- s-p-ă-â-ă- ---------------------------------- Nu, numai la sfârşit de săptămână. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. Dar m--î-to-- ---a-dumi--c-. Dar mă întorc deja duminică. D-r m- î-t-r- d-j- d-m-n-c-. ---------------------------- Dar mă întorc deja duminică. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? F---a -a-e-----e---------? Fiica ta este deja majoră? F-i-a t- e-t- d-j- m-j-r-? -------------------------- Fiica ta este deja majoră? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-- a---numai -a-t-s--e-ece a-i. Nu, are numai şaptesprezece ani. N-, a-e n-m-i ş-p-e-p-e-e-e a-i- -------------------------------- Nu, are numai şaptesprezece ani. 0
Bet viņai ir jau draugs. D-- a-- d-j- ---pr-e--n. Dar are deja un prieten. D-r a-e d-j- u- p-i-t-n- ------------------------ Dar are deja un prieten. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!