Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   af Ontkenning 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [vyf en sestig]

Ontkenning 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? I---i- ri-- ---r? I- d-- r--- d---- I- d-e r-n- d-u-? ----------------- Is die ring duur? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ne-, d-t---s m--r-n----e--o--e---Eu-o. N--- d-- k-- m--- n-- e--------- E---- N-e- d-t k-s m-a- n-t e-n-o-d-r- E-r-. -------------------------------------- Nee, dit kos maar net eenhonderd Euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Ma---ek -et net--y-t-g. M--- e- h-- n-- v------ M-a- e- h-t n-t v-f-i-. ----------------------- Maar ek het net vyftig. 0
Vai tu jau esi gatava? I- jy -- -l--r? I- j- a- k----- I- j- a- k-a-r- --------------- Is jy al klaar? 0
Nē, vēl nē. Nee----g-n-e. N--- n-- n--- N-e- n-g n-e- ------------- Nee, nog nie. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. M-ar--- --l b----k--t-kl-a- ----. M--- e- s-- b-------- k---- w---- M-a- e- s-l b-n-e-o-t k-a-r w-e-. --------------------------------- Maar ek sal binnekort klaar wees. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Wil-jy --g so- hê? W-- j- n-- s-- h-- W-l j- n-g s-p h-? ------------------ Wil jy nog sop hê? 0
Nē, vairāk negribu. Ne-- ---w---n-e ---- h----e. N--- e- w-- n-- m--- h- n--- N-e- e- w-l n-e m-e- h- n-e- ---------------------------- Nee, ek wil nie meer hê nie. 0
Bet vēl saldējumu. Ma-- n----n --omys. M--- n-- ’- r------ M-a- n-g ’- r-o-y-. ------------------- Maar nog ’n roomys. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Woo---y-a--l-n--h---? W--- j- a- l--- h---- W-o- j- a- l-n- h-e-? --------------------- Woon jy al lank hier? 0
Nē, tikai mēnesi. N--- no--n---’n -----. N--- n-- n-- ’- m----- N-e- n-g n-t ’- m-a-d- ---------------------- Nee, nog net ’n maand. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. M----ek --n al----e --nse. M--- e- k-- a- b--- m----- M-a- e- k-n a- b-i- m-n-e- -------------------------- Maar ek ken al baie mense. 0
Vai tu rīt brauc mājās? G-an-jy m--- h-is-t-e-ry? G--- j- m--- h--- t-- r-- G-a- j- m-r- h-i- t-e r-? ------------------------- Gaan jy môre huis toe ry? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne-----r- oor-d---n-----. N--- e--- o-- d-- n------ N-e- e-r- o-r d-e n-w-e-. ------------------------- Nee, eers oor die naweek. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. M-a-----ko----eds S-nd-g-t-r--. M--- e- k-- r---- S----- t----- M-a- e- k-m r-e-s S-n-a- t-r-g- ------------------------------- Maar ek kom reeds Sondag terug. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? I- ------------------- -o-w--se-e? I- j-- d----- r---- ’- v---------- I- j-u d-g-e- r-e-s ’- v-l-a-s-n-? ---------------------------------- Is jou dogter reeds ’n volwassene? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N--,--- -s n-g n-- -ewen-i-n. N--- s- i- n-- n-- s--------- N-e- s- i- n-g n-t s-w-n-i-n- ----------------------------- Nee, sy is nog net sewentien. 0
Bet viņai ir jau draugs. Maa---------a-r-ed- -n -êrel. M--- s- h-- a------ ’- k----- M-a- s- h-t a-r-e-s ’- k-r-l- ----------------------------- Maar sy het alreeds ’n kêrel. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!