Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   sl Negacija 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [petinšestdeset]

Negacija 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Al- je ta pr-t-n dra-? A-- j- t- p----- d---- A-i j- t- p-s-a- d-a-? ---------------------- Ali je ta prstan drag? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ne,-s--ne--e-sto--vr--. N-- s---- l- s-- e----- N-, s-a-e l- s-o e-r-v- ----------------------- Ne, stane le sto evrov. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Amp-k--a- -ih -ma--s-------de-e-. A---- j-- j-- i--- s--- p-------- A-p-k j-z j-h i-a- s-m- p-t-e-e-. --------------------------------- Ampak jaz jih imam samo petdeset. 0
Vai tu jau esi gatava? S--že go---(a----r--r----e-(-))? S- ž- g------- (---------------- S- ž- g-t-v-a- (-r-p-a-l-e-(-)-? -------------------------------- Si že gotov(a) (pripravljen(a))? 0
Nē, vēl nē. N-- n----. N-- n- š-- N-, n- š-. ---------- Ne, ne še. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. A-p-k-bom--ak-j-g-t-v-a-. A---- b-- t---- g-------- A-p-k b-m t-k-j g-t-v-a-. ------------------------- Ampak bom takoj gotov(a). 0
Vai tu vēl vēlies zupu? Bi--ad--- ----e- j-h-? B- r----- š- v-- j---- B- r-d-a- š- v-č j-h-? ---------------------- Bi rad(a) še več juhe? 0
Nē, vairāk negribu. Ne, --če- -- -eč. N-- n---- j- v--- N-, n-č-m j- v-č- ----------------- Ne, nočem je več. 0
Bet vēl saldējumu. Am-------š- -n--lado-e-. A---- b- š- e- s-------- A-p-k b- š- e- s-a-o-e-. ------------------------ Ampak bi še en sladoled. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? Že-----------u-eš----a-? Ž- d---- s------- t----- Ž- d-l-o s-a-u-e- t-k-j- ------------------------ Že dolgo stanuješ tukaj? 0
Nē, tikai mēnesi. N-- --l--en m--e-. N-- š--- e- m----- N-, š-l- e- m-s-c- ------------------ Ne, šele en mesec. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. Ve---r--o--a--ž--v--ik- ljudi. V----- p----- ž- v----- l----- V-n-a- p-z-a- ž- v-l-k- l-u-i- ------------------------------ Vendar poznam že veliko ljudi. 0
Vai tu rīt brauc mājās? A----e-ju-r- -e-j-- -----? A-- s- j---- p----- d----- A-i s- j-t-i p-l-e- d-m-v- -------------------------- Ali se jutri pelješ domov? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne, -e-e ----c ---na. N-- š--- k---- t----- N-, š-l- k-n-c t-d-a- --------------------- Ne, šele konec tedna. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. V----r--rid-m----- ---e--- n----. V----- p----- ž- v n------ n----- V-n-a- p-i-e- ž- v n-d-l-o n-z-j- --------------------------------- Vendar pridem že v nedeljo nazaj. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Je-tv--a hč- že---ra-l-? J- t---- h-- ž- o------- J- t-o-a h-i ž- o-r-s-a- ------------------------ Je tvoja hči že odrasla? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N-,-i-a š--e---demn-j-- le-. N-- i-- š--- s--------- l--- N-, i-a š-l- s-d-m-a-s- l-t- ---------------------------- Ne, ima šele sedemnajst let. 0
Bet viņai ir jau draugs. V-n-ar-že ima--anta. V----- ž- i-- f----- V-n-a- ž- i-a f-n-a- -------------------- Vendar že ima fanta. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!