Sarunvārdnīca

lv Noliegums 2   »   cs Zápor 2

65 [sešdesmit pieci]

Noliegums 2

Noliegums 2

65 [šedesát pět]

Zápor 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai gredzens ir dārgs? Je t-n-prst-n -r-h-? J- t-- p----- d----- J- t-n p-s-e- d-a-ý- -------------------- Je ten prsten drahý? 0
Nē, tas maksā tikai simts eiro. Ne, s-o-í -----to ----. N-- s---- j-- s-- e---- N-, s-o-í j-n s-o e-r-. ----------------------- Ne, stojí jen sto euro. 0
Bet man ir tikai piecdesmit. Al---- má--j-- -a-esá-. A-- j- m-- j-- p------- A-e j- m-m j-n p-d-s-t- ----------------------- Ale já mám jen padesát. 0
Vai tu jau esi gatava? Js- -- hoto-ý --h--o--? J-- u- h----- / h------ J-i u- h-t-v- / h-t-v-? ----------------------- Jsi už hotový / hotová? 0
Nē, vēl nē. N-,--e-----e. N-- j---- n-- N-, j-š-ě n-. ------------- Ne, ještě ne. 0
Bet es tūlīt būšu gatava. Al---- br-o-bu-u-ho-ov-. A-- u- b--- b--- h------ A-e u- b-z- b-d- h-t-v-. ------------------------ Ale už brzo budu hotový. 0
Vai tu vēl vēlies zupu? C---- -e-t--p-lé-k-? C---- j---- p------- C-c-š j-š-ě p-l-v-u- -------------------- Chceš ještě polévku? 0
Nē, vairāk negribu. Ne,--- -e----. N-- u- n------ N-, u- n-c-c-. -------------- Ne, už nechci. 0
Bet vēl saldējumu. A----h-i je-----m-z---u. A-- c--- j---- z-------- A-e c-c- j-š-ě z-r-l-n-. ------------------------ Ale chci ještě zmrzlinu. 0
Vai tu jau sen te dzīvo? B----š ta-y-u- -----o? B----- t--- u- d------ B-d-í- t-d- u- d-o-h-? ---------------------- Bydlíš tady už dlouho? 0
Nē, tikai mēnesi. N-- -ep--e -e-e- -ěs--. N-- t----- j---- m----- N-, t-p-v- j-d-n m-s-c- ----------------------- Ne, teprve jeden měsíc. 0
Bet es pazīstu jau daudzus cilvēkus. A-- -ná- -ž---dně l---. A-- z--- u- h---- l---- A-e z-á- u- h-d-ě l-d-. ----------------------- Ale znám už hodně lidí. 0
Vai tu rīt brauc mājās? Po-e--š--ít-- -om-? P------ z---- d---- P-j-d-š z-t-a d-m-? ------------------- Pojedeš zítra domů? 0
Nē, tikai nedēļas nogalē. Ne, a- --vík-n--. N-- a- o v------- N-, a- o v-k-n-u- ----------------- Ne, až o víkendu. 0
Bet es atgriezīšos jau svētdien. A-e při-edu z---ky -ž v-ne---i. A-- p------ z----- u- v n------ A-e p-i-e-u z-á-k- u- v n-d-l-. ------------------------------- Ale přijedu zpátky už v neděli. 0
Vai tava meita ir jau pieaugusi? Je --oje-d---a u- dosp---? J- t---- d---- u- d------- J- t-o-e d-e-a u- d-s-ě-á- -------------------------- Je tvoje dcera už dospělá? 0
Nē, viņai ir tikai sešpadsmit. N---je j- teprv- -e-m--ct. N-- j- j- t----- s-------- N-, j- j- t-p-v- s-d-n-c-. -------------------------- Ne, je jí teprve sedmnáct. 0
Bet viņai ir jau draugs. Al- už--á p--tel-. A-- u- m- p------- A-e u- m- p-í-e-e- ------------------ Ale už má přítele. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ko vārdi mums stāsta

Pasaulē ir vairāki miljoni grāmatu. Nav zināms, cik daudz grāmatu ir urastītas līdz mūsdienām. Daudz zināšanu ir uzkrātas šajās grāmatās. Ja viens spētu izlasīt tās visas, viņš daudz zinātu par dzīvi. Jo grāmatas pastāsta par tom, ka mainās mūsu pasaule. Katrā laikmētā ir savas grāmatas. Tās lasot, var uzzināt, ir bijis svarīgs cilvēkiem Diemžēl, neviens nevar izlasīt visas grāmatas. Bet modernās tehnoloģijas spēj palīdzēt analizēt grāmatas. Grāmatas iespējams saglabāt kā datus, izmantojot digitalizāciju. Pēc tam saturs var tikt analizēts. Šādā veidā valodnieki redz, ka mūsu valoda ir mainījusies. Vārdu biežuma skaitīšana ir pat vēl interesantāka. Tādā veidā,iespējams identificēt noteiktu lietu nozīmi. Zinātnieki izpētīja vairāk kā 5 miljonus grāmatu. Šīs grāmatas bija no pēdējiem pieciem gadsimtiem. Kopā tika analizēti 5 miljardi vārdu. Vārdu biežums parādīja, kā cilvēki dzīvojuši tad un kā - tagad. Idejas un tendences atspoguļojas valodā. Piemēram, vārds, vīrieši , ir pazaudējis kādu daļu nozīmes. Mūsdienās to izmanto retāk nekā agrāk. Savukārt, vārds, sievietes , ir ievērojami palielinājis savu nozīmi. Skatoties uz vārdiem, var noteikt arī to, ko mums patīk ēst. Vārds saldējums piecdesimtajos bija ļoti nozīmīgs. Pēc tam, pica un pasta kļuva populāri. Pēdējos gados dominē vārds, suši . Labas ziņas visiem valodu cienītājiem… Mūsu valodai katru gadu pieaug vārdu daudzums!