Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   pl Przeszłość 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [osiemdziesiąt dwa]

Przeszłość 2

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Mu------ / M------- w----- p--------? Musiałeś / Musiałaś wezwać pogotowie? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Mu------ / M------- w----- l------? Musiałeś / Musiałaś wezwać lekarza? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Mu------ / M------- w----- p------? Musiałeś / Musiałaś wezwać policję? 0
   
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Ma p-- / p--- t-- n---- t-------? J------ p---- c----- g- m----- / m-----. Ma pan / pani ten numer telefonu? Jeszcze przed chwilą go miałem / miałam. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Ma p-- / p--- t-- a----? J------ p---- c----- g- m----- / m-----. Ma pan / pani ten adres? Jeszcze przed chwilą go miałem / miałam. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Ma p-- / p--- t-- p--- m-----? J------ p---- c----- g- m----- / m-----. Ma pan / pani ten plan miasta? Jeszcze przed chwilą go miałem / miałam. 0
   
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Cz- o- p-------- p----------? O- n-- m--- p------ p----------. Czy on przyszedł punktualnie? On nie mógł przyjść punktualnie. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Cz- o- z------ d----? O- n-- m--- z------ t-- d----. Czy on znalazł drogę? On nie mógł znaleźć tej drogi. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Cz- o- c-- z--------? O- n-- m--- m--- z--------. Czy on cię zrozumiał? On nie mógł mnie zrozumieć. 0
   
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Dl------ n-- m----- / m----- p------ p----------? Dlaczego nie mogłeś / mogłaś przyjść punktualnie? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Dl------ n-- m----- / m----- o------- t-- d----? Dlaczego nie mogłeś / mogłaś odnaleźć tej drogi? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Dl------ n-- m----- / m----- g- z--------? Dlaczego nie mogłeś / mogłaś go zrozumieć? 0
   
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Ni- m----- / m----- p------ p----------- b- n-- j----- ż---- a------. Nie mogłem / mogłam przyjść punktualnie, bo nie jechał żaden autobus. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Ni- m----- / m----- o------- d----- p------- n-- m----- / m----- p---- m-----. Nie mogłem / mogłam odnaleźć drogi, ponieważ nie miałem / miałam planu miasta. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Ni- m----- / m----- g- z--------- b- m----- b--- z- g-----. Nie mogłem / mogłam go zrozumieć, bo muzyka była za głośno. 0
   
Man bija jāņem taksometrs. Mu------ / M------- w---- t-------. Musiałem / Musiałam wziąć taksówkę. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Mu------ / m------- k---- p--- m-----. Musiałem / musiałam kupić plan miasta. 0
Man bija jāizslēdz radio. Mu------ / M------- w------- r----. Musiałem / Musiałam wyłączyć radio. 0
   

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.