Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   be Прошлы час 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [восемдзесят два]

82 [vosemdzesyat dva]

Прошлы час 2

[Proshly chas 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Т-б---а-я-о-я -ы--і--ц- ---к-- -а----гу? Т--- д------- в-------- х----- д-------- Т-б- д-в-л-с- в-к-і-а-ь х-т-у- д-п-м-г-? ---------------------------------------- Табе давялося выклікаць хуткую дапамогу? 0
T--- d-vy-lo-y- -yklі-a-s’---ut-u-u-da----g-? T--- d--------- v--------- k------- d-------- T-b- d-v-a-o-y- v-k-і-a-s- k-u-k-y- d-p-m-g-? --------------------------------------------- Tabe davyalosya vyklіkats’ khutkuyu dapamogu?
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Та-е--авя---я вы--ікаць ------а? Т--- д------- в-------- д------- Т-б- д-в-л-с- в-к-і-а-ь д-к-а-а- -------------------------------- Табе давялося выклікаць доктара? 0
T-be -a-y-l--ya vyk-і-a-s’----tara? T--- d--------- v--------- d------- T-b- d-v-a-o-y- v-k-і-a-s- d-k-a-a- ----------------------------------- Tabe davyalosya vyklіkats’ doktara?
Vai tev bija jāizsauc policija? Т-б- дав---с- ---л---ць-паліц--? Т--- д------- в-------- п------- Т-б- д-в-л-с- в-к-і-а-ь п-л-ц-ю- -------------------------------- Табе давялося выклікаць паліцыю? 0
Tab--dav-a------v--lіk-t-’ -alі-s-yu? T--- d--------- v--------- p--------- T-b- d-v-a-o-y- v-k-і-a-s- p-l-t-y-u- ------------------------------------- Tabe davyalosya vyklіkats’ palіtsyyu?
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. У -ас-ё-------а---элефона? У---н--ён---л--- што----. У В-- ё--- н---- т-------- У м--- ё- т----- ш-- б--- У В-с ё-ц- н-м-р т-л-ф-н-? У м-н- ё- т-л-к- ш-о б-ў- ---------------------------------------------------- У Вас ёсць нумар тэлефона? У мяне ён толькі што быў. 0
U---s-y---s- --m-- --lef---?-U---an--y-n t-l-kі-s-t---y-. U V-- y----- n---- t-------- U m---- y-- t----- s--- b--- U V-s y-s-s- n-m-r t-l-f-n-? U m-a-e y-n t-l-k- s-t- b-u- --------------------------------------------------------- U Vas yosts’ numar telefona? U myane yon tol’kі shto byu.
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. У В----сц- ---а-? --мяне--н толь-і ш-о--ы-. У В-- ё--- а----- У м--- ё- т----- ш-- б--- У В-с ё-ц- а-р-с- У м-н- ё- т-л-к- ш-о б-ў- ------------------------------------------- У Вас ёсць адрас? У мяне ён толькі што быў. 0
U-V-- yos--- ----s- U myane y-n -ol-k----to b--. U V-- y----- a----- U m---- y-- t----- s--- b--- U V-s y-s-s- a-r-s- U m-a-e y-n t-l-k- s-t- b-u- ------------------------------------------------ U Vas yosts’ adras? U myane yon tol’kі shto byu.
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. У-В-- -сц---арт- -ора-а--У--я-- ----т--ькі-----б--а. У В-- ё--- к---- г------ У м--- я-- т----- ш-- б---- У В-с ё-ц- к-р-а г-р-д-? У м-н- я-а т-л-к- ш-о б-л-. ---------------------------------------------------- У Вас ёсць карта горада? У мяне яна толькі што была. 0
U-Va-------’ -a----g------ U ----e ---- to--k- s--- ---a. U V-- y----- k---- g------ U m---- y--- t----- s--- b---- U V-s y-s-s- k-r-a g-r-d-? U m-a-e y-n- t-l-k- s-t- b-l-. --------------------------------------------------------- U Vas yosts’ karta gorada? U myane yana tol’kі shto byla.
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Ён-п--й--- -вое-а-о-а- Ё- н- м-- -----ц- св--часов-. Ё- п------ с---------- Ё- н- м-- п------ с---------- Ё- п-ы-ш-ў с-о-ч-с-в-? Ё- н- м-г п-ы-с-і с-о-ч-с-в-. ---------------------------------------------------- Ён прыйшоў своечасова? Ён не мог прыйсці своечасова. 0
E--pr-ys----s--e-ha----?--On-n- --g---y---sі----ech-so-a. E- p------- s----------- Y-- n- m-- p------- s----------- E- p-y-s-o- s-o-c-a-o-a- Y-n n- m-g p-y-s-s- s-o-c-a-o-a- --------------------------------------------------------- En pryyshou svoechasova? YOn ne mog pryystsі svoechasova.
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Ён---------ш-я---Ён -е-мог----й----шл-х. Ё- з------ ш---- Ё- н- м-- з------ ш---- Ё- з-а-ш-ў ш-я-? Ё- н- м-г з-а-с-і ш-я-. ---------------------------------------- Ён знайшоў шлях? Ён не мог знайсці шлях. 0
E----ay-h-u shl----?------e--o- z--y-----s-ly-kh. E- z------- s------- Y-- n- m-- z------- s------- E- z-a-s-o- s-l-a-h- Y-n n- m-g z-a-s-s- s-l-a-h- ------------------------------------------------- En znayshou shlyakh? YOn ne mog znaystsі shlyakh.
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ё- ---- зр------?-Ё--не м-г---н--з----м--ь. Ё- ц--- з-------- Ё- н- м-- м--- з--------- Ё- ц-б- з-а-у-е-? Ё- н- м-г м-н- з-а-у-е-ь- ------------------------------------------- Ён цябе зразумеў? Ён не мог мяне зразумець. 0
En--syabe z-a-u-e-?-Y-n--e-m-g----n--zr-zu---s’. E- t----- z-------- Y-- n- m-- m---- z---------- E- t-y-b- z-a-u-e-? Y-n n- m-g m-a-e z-a-u-e-s-. ------------------------------------------------ En tsyabe zrazumeu? YOn ne mog myane zrazumets’.
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Ч--у-т- -------п--йсці с--ечас--а? Ч--- т- н- м-- п------ с---------- Ч-м- т- н- м-г п-ы-с-і с-о-ч-с-в-? ---------------------------------- Чаму ты не мог прыйсці своечасова? 0
Ch------ ne -o--p--ys--- --oe-has-va? C---- t- n- m-- p------- s----------- C-a-u t- n- m-g p-y-s-s- s-o-c-a-o-a- ------------------------------------- Chamu ty ne mog pryystsі svoechasova?
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Ча----ы -- -ог----й--- -лях? Ч--- т- н- м-- з------ ш---- Ч-м- т- н- м-г з-а-с-і ш-я-? ---------------------------- Чаму ты не мог знайсці шлях? 0
C-am---y-ne -o--zn-y-----s-l-a-h? C---- t- n- m-- z------- s------- C-a-u t- n- m-g z-a-s-s- s-l-a-h- --------------------------------- Chamu ty ne mog znaystsі shlyakh?
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Ч-м--т- -е м---яг- зраз---ц-? Ч--- т- н- м-- я-- з--------- Ч-м- т- н- м-г я-о з-а-у-е-ь- ----------------------------- Чаму ты не мог яго зразумець? 0
C-am--t- n---o--yag- z--z--ets-? C---- t- n- m-- y--- z---------- C-a-u t- n- m-g y-g- z-a-u-e-s-? -------------------------------- Chamu ty ne mog yago zrazumets’?
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Я не мо- ---- маг-а-п---сці -во-ч--о--- б- не ---о-аўто-у--. Я н- м-- / н- м---- п------ с---------- б- н- б--- а-------- Я н- м-г / н- м-г-а п-ы-с-і с-о-ч-с-в-, б- н- б-л- а-т-б-с-. ------------------------------------------------------------ Я не мог / не магла прыйсці своечасова, бо не было аўтобуса. 0
Ya n- mog / -e m--l--pr-y-tsі --o--haso-a, ---ne----o --t---sa. Y- n- m-- / n- m---- p------- s----------- b- n- b--- a-------- Y- n- m-g / n- m-g-a p-y-s-s- s-o-c-a-o-a- b- n- b-l- a-t-b-s-. --------------------------------------------------------------- Ya ne mog / ne magla pryystsі svoechasova, bo ne bylo autobusa.
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Я -----г / -е-магла--най------я-, -- - мя-е не б-л- -а-т- -ор---. Я н- м-- / н- м---- з------ ш---- б- ў м--- н- б--- к---- г------ Я н- м-г / н- м-г-а з-а-с-і ш-я-, б- ў м-н- н- б-л- к-р-ы г-р-д-. ----------------------------------------------------------------- Я не мог / не магла знайсці шлях, бо ў мяне не было карты горада. 0
Y---e-m-g - -- ----a-----s--- s-ly-kh, -------a-e--e -yl- k---- gor--a. Y- n- m-- / n- m---- z------- s------- b- u m---- n- b--- k---- g------ Y- n- m-g / n- m-g-a z-a-s-s- s-l-a-h- b- u m-a-e n- b-l- k-r-y g-r-d-. ----------------------------------------------------------------------- Ya ne mog / ne magla znaystsі shlyakh, bo u myane ne bylo karty gorada.
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Я-н- -ог-/ -е--а-л- -го--ра--м-ць,--о -уз-ка -ы-а-ве-ь----у--а-. Я н- м-- / н- м---- я-- з--------- б- м----- б--- в----- г------ Я н- м-г / н- м-г-а я-о з-а-у-е-ь- б- м-з-к- б-л- в-л-м- г-ч-а-. ---------------------------------------------------------------- Я не мог / не магла яго зразумець, бо музыка была вельмі гучная. 0
Ya n--mog-/ n- ma-l--ya-o zra--m-ts-, bo -uz-ka b--- v-l--і-g-c--ay-. Y- n- m-- / n- m---- y--- z---------- b- m----- b--- v----- g-------- Y- n- m-g / n- m-g-a y-g- z-a-u-e-s-, b- m-z-k- b-l- v-l-m- g-c-n-y-. --------------------------------------------------------------------- Ya ne mog / ne magla yago zrazumets’, bo muzyka byla vel’mі guchnaya.
Man bija jāņem taksometrs. М-е --вял--- --я-ь -----. М-- д------- ў---- т----- М-е д-в-л-с- ў-я-ь т-к-і- ------------------------- Мне давялося ўзяць таксі. 0
Mn--d-v-al-s-a-u-------t---і. M-- d--------- u------ t----- M-e d-v-a-o-y- u-y-t-’ t-k-і- ----------------------------- Mne davyalosya uzyats’ taksі.
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Мн- -а----ся ---іц- к--т- --ра-а. М-- д------- к----- к---- г------ М-е д-в-л-с- к-п-ц- к-р-у г-р-д-. --------------------------------- Мне давялося купіць карту горада. 0
Mn---av-----y- k-p--s’ ----- -or-da. M-- d--------- k------ k---- g------ M-e d-v-a-o-y- k-p-t-’ k-r-u g-r-d-. ------------------------------------ Mne davyalosya kupіts’ kartu gorada.
Man bija jāizslēdz radio. Я б-ў --б--а-в-му-а-- /--ыму-ана-вы-л-ч-ц- р--ыё. Я б-- / б--- в------- / в------- в-------- р----- Я б-ў / б-л- в-м-ш-н- / в-м-ш-н- в-к-ю-ы-ь р-д-ё- ------------------------------------------------- Я быў / была вымушаны / вымушана выключыць радыё. 0
Ya -yu----y-- --mu-han- /----u-ha-- ------c----- -ad-e. Y- b-- / b--- v-------- / v-------- v----------- r----- Y- b-u / b-l- v-m-s-a-y / v-m-s-a-a v-k-y-c-y-s- r-d-e- ------------------------------------------------------- Ya byu / byla vymushany / vymushana vyklyuchyts’ radye.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.