Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   af Verlede tyd 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [twee en tagtig]

Verlede tyd 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Moe-----’- --b-lans-b-l? Moes jy ’n ambulans bel? M-e- j- ’- a-b-l-n- b-l- ------------------------ Moes jy ’n ambulans bel? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Mo-s-jy die -o--e---el? Moes jy die dokter bel? M-e- j- d-e d-k-e- b-l- ----------------------- Moes jy die dokter bel? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? M--- j---ie-po---ie-bel? Moes jy die polisie bel? M-e- j- d-e p-l-s-e b-l- ------------------------ Moes jy die polisie bel? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. He- ---ie t--ef-o--om--r?--k -e- dit-net--u-no- -e-a-. Het u die telefoonnommer? Ek het dit netnou nog gehad. H-t u d-e t-l-f-o-n-m-e-? E- h-t d-t n-t-o- n-g g-h-d- ------------------------------------------------------ Het u die telefoonnommer? Ek het dit netnou nog gehad. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. H-t u di- -d-e------het--i- n--------- g-h-d. Het u die adres? Ek het dit netnou nog gehad. H-t u d-e a-r-s- E- h-t d-t n-t-o- n-g g-h-d- --------------------------------------------- Het u die adres? Ek het dit netnou nog gehad. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. He--u di--s-a-s--a-t--E- --t--it --t-ou-n---gehad. Het u die stadskaart? Ek het dit netnou nog gehad. H-t u d-e s-a-s-a-r-? E- h-t d-t n-t-o- n-g g-h-d- -------------------------------------------------- Het u die stadskaart? Ek het dit netnou nog gehad. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Het-------y-s-ge---?--y--o- ni- be-y-s --- ---. Het hy betyds gekom? Hy kon nie betyds kom nie. H-t h- b-t-d- g-k-m- H- k-n n-e b-t-d- k-m n-e- ----------------------------------------------- Het hy betyds gekom? Hy kon nie betyds kom nie. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. H-- -y --e --g-g-vin-? -y-kon n-- die we- v--d---e. Het hy die weg gevind? Hy kon nie die weg vind nie. H-t h- d-e w-g g-v-n-? H- k-n n-e d-e w-g v-n- n-e- --------------------------------------------------- Het hy die weg gevind? Hy kon nie die weg vind nie. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. H----y jo- ---s--a-? Hy-k-n -y -i- -er-taan ---. Het hy jou verstaan? Hy kon my nie verstaan nie. H-t h- j-u v-r-t-a-? H- k-n m- n-e v-r-t-a- n-e- ------------------------------------------------ Het hy jou verstaan? Hy kon my nie verstaan nie. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? W-aro- --n j---i- b---d- kom-n--? Waarom kon jy nie betyds kom nie? W-a-o- k-n j- n-e b-t-d- k-m n-e- --------------------------------- Waarom kon jy nie betyds kom nie? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Waaro- ko- ---ni- die-weg vi-d-n-e? Waarom kon jy nie die weg vind nie? W-a-o- k-n j- n-e d-e w-g v-n- n-e- ----------------------------------- Waarom kon jy nie die weg vind nie? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? W-a-om---- jy -om-n-e-versta----i-? Waarom kon jy hom nie verstaan nie? W-a-o- k-n j- h-m n-e v-r-t-a- n-e- ----------------------------------- Waarom kon jy hom nie verstaan nie? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Ek k-- --- bety-- --es----,-o--at-daar -ie ’n --s--as---e. Ek kon nie betyds wees nie, omdat daar nie ’n bus was nie. E- k-n n-e b-t-d- w-e- n-e- o-d-t d-a- n-e ’- b-s w-s n-e- ---------------------------------------------------------- Ek kon nie betyds wees nie, omdat daar nie ’n bus was nie. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. E----n n-----e weg--ind-n------d-t----nie -n k-a----ehad -e-----. Ek kon nie die weg vind nie, omdat ek nie ’n kaart gehad het nie. E- k-n n-e d-e w-g v-n- n-e- o-d-t e- n-e ’- k-a-t g-h-d h-t n-e- ----------------------------------------------------------------- Ek kon nie die weg vind nie, omdat ek nie ’n kaart gehad het nie. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. E-------om-----ve---a-n -ie om-a--di--m-si-k-so-h--- was. Ek kon hom nie verstaan nie omdat die musiek so hard was. E- k-n h-m n-e v-r-t-a- n-e o-d-t d-e m-s-e- s- h-r- w-s- --------------------------------------------------------- Ek kon hom nie verstaan nie omdat die musiek so hard was. 0
Man bija jāņem taksometrs. E- -oes -n ta-- -ee-. Ek moes ’n taxi neem. E- m-e- ’- t-x- n-e-. --------------------- Ek moes ’n taxi neem. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Ek mo-s-’n-------a-rt ko--. Ek moes ’n stadskaart koop. E- m-e- ’- s-a-s-a-r- k-o-. --------------------------- Ek moes ’n stadskaart koop. 0
Man bija jāizslēdz radio. E- m-es-d-e -a-i--afs----l. Ek moes die radio afskakel. E- m-e- d-e r-d-o a-s-a-e-. --------------------------- Ek moes die radio afskakel. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.