Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   ku Past tense 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [heştê û du]

Past tense 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Di-- t- b---- a-------- k-----? Divê te bangî ambûlansê kiriba? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Di-- t- g--- b----- k-----? Divê te gazî bijîşk kiriba? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Di-- t- b---- p---- k-----? Divê te bangî polîs kiriba? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Li g-- w- h------ t------- h---? N--- m-- s----. Li gel we hejmara telefunê heye? Niha min stand. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Li g-- w- n------- h---? N--- m-- s----. Li gel we navnîşan heye? Niha min stand. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Li g-- w- p---- b---- h---? N--- m-- s----. Li gel we plana bajêr heye? Niha min stand. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Ew d- d--- x-- d- h--? W- n------- d- d--- x-- d- w---. Ew di dema xwe de hat? Wî nikarîbû di dema xwe de were. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Wî r- d--? W- n------- r- b-----. Wî rê dît? Wî nikarîbû rê bidîta. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Wî t- f-- k--? W- n------- m-- f-- b---. Wî te fêm kir? Wî nikarîbû min fêm bike. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Tu j- b- ç- d- d--- x-- d- n-----? Tu ji bo çi di dema xwe de nehatî? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Te j- b- ç- r- n----? Te ji bo çi rê nedît? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Te j- b- ç- e- f--- n----? Te ji bo çi ew fehm nekir? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Mi- n------- d- d--- x-- d- w---- j- b-- k- o----- t--- b-. Min nikarîbû di dema xwe de werim ji ber ku otobus tine bû. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Mi- n------- r- b------ j- b-- k- p---- m-- e b---- t--- b-. Min nikarîbû rê bibînim ji ber ku plana min e bajêr tine bû. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Mi- n------- w- f-- b---- j- b-- k- d---- m----- b----- b-. Min nikarîbû wî fêm bikim ji ber ku dengê muzîkê bilind bû. 0
Man bija jāņem taksometrs. Di-- m-- t------- b------. Divê min texsiyek bigirta. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Di-- m-- p---- b---- b-------. Divê min plana bajêr bikiriya. 0
Man bija jāizslēdz radio. Di---- m-- r---- b------. Diviya min radyo bigirta. 0

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.