Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   bg Минало време 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [осемдесет и две]

82 [osemdeset i dve]

Минало време 2

[Minalo vreme 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Тр-----е ---да в-к-ш-л---йк-? Трябваше ли да викаш линейка? Т-я-в-ш- л- д- в-к-ш л-н-й-а- ----------------------------- Трябваше ли да викаш линейка? 0
Try-b-as-e ---d---i-ash--in--k-? Tryabvashe li da vikash lineyka? T-y-b-a-h- l- d- v-k-s- l-n-y-a- -------------------------------- Tryabvashe li da vikash lineyka?
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Тря--а-е-----а--ика- л--а--? Трябваше ли да викаш лекаря? Т-я-в-ш- л- д- в-к-ш л-к-р-? ---------------------------- Трябваше ли да викаш лекаря? 0
T---bvas-- -- d-----a-h le--rya? Tryabvashe li da vikash lekarya? T-y-b-a-h- l- d- v-k-s- l-k-r-a- -------------------------------- Tryabvashe li da vikash lekarya?
Vai tev bija jāizsauc policija? Тр-б--ше ли да-в-каш-п-лиц-я--? Трябваше ли да викаш полицията? Т-я-в-ш- л- д- в-к-ш п-л-ц-я-а- ------------------------------- Трябваше ли да викаш полицията? 0
T-ya-v------------ikas--p-lit-iya--? Tryabvashe li da vikash politsiyata? T-y-b-a-h- l- d- v-k-s- p-l-t-i-a-a- ------------------------------------ Tryabvashe li da vikash politsiyata?
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Имат--ли т--е-онн-я --м-р?--ък-------з--. Имате ли телефонния номер? Тъкмо го взех. И-а-е л- т-л-ф-н-и- н-м-р- Т-к-о г- в-е-. ----------------------------------------- Имате ли телефонния номер? Тъкмо го взех. 0
I--te-----------niy- no-er- -ykm- -o vze-h. Imate li telefonniya nomer? Tykmo go vzekh. I-a-e l- t-l-f-n-i-a n-m-r- T-k-o g- v-e-h- ------------------------------------------- Imate li telefonniya nomer? Tykmo go vzekh.
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. И-ате--------са- --к-о го--зех. Имате ли адреса? Тъкмо го взех. И-а-е л- а-р-с-? Т-к-о г- в-е-. ------------------------------- Имате ли адреса? Тъкмо го взех. 0
I---e li--dr---? -ykmo g--v--k-. Imate li adresa? Tykmo go vzekh. I-a-e l- a-r-s-? T-k-o g- v-e-h- -------------------------------- Imate li adresa? Tykmo go vzekh.
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Има-е--- к--та--а гр-д-? Тък-- я взе-. Имате ли карта на града? Тъкмо я взех. И-а-е л- к-р-а н- г-а-а- Т-к-о я в-е-. -------------------------------------- Имате ли карта на града? Тъкмо я взех. 0
Im-----i k------a--r-da? T-k-o -a--z-kh. Imate li karta na grada? Tykmo ya vzekh. I-a-e l- k-r-a n- g-a-a- T-k-o y- v-e-h- ---------------------------------------- Imate li karta na grada? Tykmo ya vzekh.
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. То--нав-еме--и д-й-е?-Т-- не-м-ж- -----й----а-рем-. Той навреме ли дойде? Той не можа да дойде навреме. Т-й н-в-е-е л- д-й-е- Т-й н- м-ж- д- д-й-е н-в-е-е- --------------------------------------------------- Той навреме ли дойде? Той не можа да дойде навреме. 0
To- na-reme--- -o-d-- --y -e -o-h- -a-d-----na--e--. Toy navreme li doyde? Toy ne mozha da doyde navreme. T-y n-v-e-e l- d-y-e- T-y n- m-z-a d- d-y-e n-v-e-e- ---------------------------------------------------- Toy navreme li doyde? Toy ne mozha da doyde navreme.
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Той--а-е-и--и-пъ--?--ой--е ---а-да н-ме-- п-тя. Той намери ли пътя? Той не можа да намери пътя. Т-й н-м-р- л- п-т-? Т-й н- м-ж- д- н-м-р- п-т-. ----------------------------------------------- Той намери ли пътя? Той не можа да намери пътя. 0
To--n--eri -i py-y-? -o-------z----- -ame---py---. Toy nameri li pytya? Toy ne mozha da nameri pytya. T-y n-m-r- l- p-t-a- T-y n- m-z-a d- n-m-r- p-t-a- -------------------------------------------------- Toy nameri li pytya? Toy ne mozha da nameri pytya.
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Той-ра-бр--л------Т-й не--ожа-д---е -а--ере. Той разбра ли те? Той не можа да ме разбере. Т-й р-з-р- л- т-? Т-й н- м-ж- д- м- р-з-е-е- -------------------------------------------- Той разбра ли те? Той не можа да ме разбере. 0
T-y--a--r--li--e----y n- ---ha-d--me ra--er-. Toy razbra li te? Toy ne mozha da me razbere. T-y r-z-r- l- t-? T-y n- m-z-a d- m- r-z-e-e- --------------------------------------------- Toy razbra li te? Toy ne mozha da me razbere.
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? З--о ---м-ж- -а--ой-е- н------? Защо не можа да дойдеш навреме? З-щ- н- м-ж- д- д-й-е- н-в-е-е- ------------------------------- Защо не можа да дойдеш навреме? 0
Z-s-c-o-ne mozha-d-------sh navreme? Zashcho ne mozha da doydesh navreme? Z-s-c-o n- m-z-a d- d-y-e-h n-v-e-e- ------------------------------------ Zashcho ne mozha da doydesh navreme?
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? З-що-н--м--а д- на---иш ----? Защо не можа да намериш пътя? З-щ- н- м-ж- д- н-м-р-ш п-т-? ----------------------------- Защо не можа да намериш пътя? 0
Zashcho ne-mo-ha--a ----ri-h p-t--? Zashcho ne mozha da namerish pytya? Z-s-c-o n- m-z-a d- n-m-r-s- p-t-a- ----------------------------------- Zashcho ne mozha da namerish pytya?
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Защо--- м-ж---а го----б-р-ш? Защо не можа да го разбереш? З-щ- н- м-ж- д- г- р-з-е-е-? ---------------------------- Защо не можа да го разбереш? 0
Zash--- -- -o-h- ---go r--b--es-? Zashcho ne mozha da go razberesh? Z-s-c-o n- m-z-a d- g- r-z-e-e-h- --------------------------------- Zashcho ne mozha da go razberesh?
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Не--ож-- д- ---д- -ав--м----ащ-т- н--а----в-об--. Не можах да дойда навреме, защото нямаше автобус. Н- м-ж-х д- д-й-а н-в-е-е- з-щ-т- н-м-ш- а-т-б-с- ------------------------------------------------- Не можах да дойда навреме, защото нямаше автобус. 0
Ne--ozh------ do--a n----m------hch-t-----ma-h----to-us. Ne mozhakh da doyda navreme, zashchoto nyamashe avtobus. N- m-z-a-h d- d-y-a n-v-e-e- z-s-c-o-o n-a-a-h- a-t-b-s- -------------------------------------------------------- Ne mozhakh da doyda navreme, zashchoto nyamashe avtobus.
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Н- м---х--а -----я-п---- --щ--о-ня-а- -ар-а-н---рад-. Не можах да намеря пътя, защото нямах карта на града. Н- м-ж-х д- н-м-р- п-т-, з-щ-т- н-м-х к-р-а н- г-а-а- ----------------------------------------------------- Не можах да намеря пътя, защото нямах карта на града. 0
N-----h--h d----me--- p---a- ----c---o-ny--ak- -a-t- na-grada. Ne mozhakh da namerya pytya, zashchoto nyamakh karta na grada. N- m-z-a-h d- n-m-r-a p-t-a- z-s-c-o-o n-a-a-h k-r-a n- g-a-a- -------------------------------------------------------------- Ne mozhakh da namerya pytya, zashchoto nyamakh karta na grada.
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Не м-жа- -а ---ра---р-, з-що-о--у-и--т- -еш- -н------лн-. Не можах да го разбера, защото музиката беше много силна. Н- м-ж-х д- г- р-з-е-а- з-щ-т- м-з-к-т- б-ш- м-о-о с-л-а- --------------------------------------------------------- Не можах да го разбера, защото музиката беше много силна. 0
N----zh-kh da g- ra-b-r-- -a--choto--u--ka-a-beshe mnog------a. Ne mozhakh da go razbera, zashchoto muzikata beshe mnogo silna. N- m-z-a-h d- g- r-z-e-a- z-s-c-o-o m-z-k-t- b-s-e m-o-o s-l-a- --------------------------------------------------------------- Ne mozhakh da go razbera, zashchoto muzikata beshe mnogo silna.
Man bija jāņem taksometrs. Тря--аше-за --ема т-к--. Трябваше за взема такси. Т-я-в-ш- з- в-е-а т-к-и- ------------------------ Трябваше за взема такси. 0
Tr-a-va--e-za vz-m--tak--. Tryabvashe za vzema taksi. T-y-b-a-h- z- v-e-a t-k-i- -------------------------- Tryabvashe za vzema taksi.
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Трябв--е да-к-пя кар-а н--гр--а. Трябваше да купя карта на града. Т-я-в-ш- д- к-п- к-р-а н- г-а-а- -------------------------------- Трябваше да купя карта на града. 0
T-y-bvashe -- -up-- -arta----gr-d-. Tryabvashe da kupya karta na grada. T-y-b-a-h- d- k-p-a k-r-a n- g-a-a- ----------------------------------- Tryabvashe da kupya karta na grada.
Man bija jāizslēdz radio. Т-яб-аш- за-из-л----р--и--о. Трябваше за изключа радиото. Т-я-в-ш- з- и-к-ю-а р-д-о-о- ---------------------------- Трябваше за изключа радиото. 0
T--a--a--- za--z-l--c-a ra-i-to. Tryabvashe za izklyucha radioto. T-y-b-a-h- z- i-k-y-c-a r-d-o-o- -------------------------------- Tryabvashe za izklyucha radioto.

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.