Тр-----е ---да в-к-ш-л---йк-?
Трябваше ли да викаш линейка?
Т-я-в-ш- л- д- в-к-ш л-н-й-а-
-----------------------------
Трябваше ли да викаш линейка? 0 Try-b-as-e ---d---i-ash--in--k-?Tryabvashe li da vikash lineyka?T-y-b-a-h- l- d- v-k-s- l-n-y-a---------------------------------Tryabvashe li da vikash lineyka?
Тря--а-е-----а--ика- л--а--?
Трябваше ли да викаш лекаря?
Т-я-в-ш- л- д- в-к-ш л-к-р-?
----------------------------
Трябваше ли да викаш лекаря? 0 T---bvas-- -- d-----a-h le--rya?Tryabvashe li da vikash lekarya?T-y-b-a-h- l- d- v-k-s- l-k-r-a---------------------------------Tryabvashe li da vikash lekarya?
Тр-б--ше ли да-в-каш-п-лиц-я--?
Трябваше ли да викаш полицията?
Т-я-в-ш- л- д- в-к-ш п-л-ц-я-а-
-------------------------------
Трябваше ли да викаш полицията? 0 T-ya-v------------ikas--p-lit-iya--?Tryabvashe li da vikash politsiyata?T-y-b-a-h- l- d- v-k-s- p-l-t-i-a-a-------------------------------------Tryabvashe li da vikash politsiyata?
Има-е--- к--та--а гр-д-? Тък-- я взе-.
Имате ли карта на града? Тъкмо я взех.
И-а-е л- к-р-а н- г-а-а- Т-к-о я в-е-.
--------------------------------------
Имате ли карта на града? Тъкмо я взех. 0 Im-----i k------a--r-da? T-k-o -a--z-kh.Imate li karta na grada? Tykmo ya vzekh.I-a-e l- k-r-a n- g-a-a- T-k-o y- v-e-h-----------------------------------------Imate li karta na grada? Tykmo ya vzekh.
У Вас есть карта города? Она у меня только что была.
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā.
То--нав-еме--и д-й-е?-Т-- не-м-ж- -----й----а-рем-.
Той навреме ли дойде? Той не можа да дойде навреме.
Т-й н-в-е-е л- д-й-е- Т-й н- м-ж- д- д-й-е н-в-е-е-
---------------------------------------------------
Той навреме ли дойде? Той не можа да дойде навреме. 0 To- na-reme--- -o-d-- --y -e -o-h- -a-d-----na--e--.Toy navreme li doyde? Toy ne mozha da doyde navreme.T-y n-v-e-e l- d-y-e- T-y n- m-z-a d- d-y-e n-v-e-e-----------------------------------------------------Toy navreme li doyde? Toy ne mozha da doyde navreme.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā.
Той навреме ли дойде? Той не можа да дойде навреме.
Toy navreme li doyde? Toy ne mozha da doyde navreme.
Той--а-е-и--и-пъ--?--ой--е ---а-да н-ме-- п-тя.
Той намери ли пътя? Той не можа да намери пътя.
Т-й н-м-р- л- п-т-? Т-й н- м-ж- д- н-м-р- п-т-.
-----------------------------------------------
Той намери ли пътя? Той не можа да намери пътя. 0 To--n--eri -i py-y-? -o-------z----- -ame---py---.Toy nameri li pytya? Toy ne mozha da nameri pytya.T-y n-m-r- l- p-t-a- T-y n- m-z-a d- n-m-r- p-t-a---------------------------------------------------Toy nameri li pytya? Toy ne mozha da nameri pytya.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu.
Той намери ли пътя? Той не можа да намери пътя.
Toy nameri li pytya? Toy ne mozha da nameri pytya.
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast.
Той-ра-бр--л------Т-й не--ожа-д---е -а--ере.
Той разбра ли те? Той не можа да ме разбере.
Т-й р-з-р- л- т-? Т-й н- м-ж- д- м- р-з-е-е-
--------------------------------------------
Той разбра ли те? Той не можа да ме разбере. 0 T-y--a--r--li--e----y n- ---ha-d--me ra--er-.Toy razbra li te? Toy ne mozha da me razbere.T-y r-z-r- l- t-? T-y n- m-z-a d- m- r-z-e-e----------------------------------------------Toy razbra li te? Toy ne mozha da me razbere.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast.
З--о ---м-ж- -а--ой-е- н------?
Защо не можа да дойдеш навреме?
З-щ- н- м-ж- д- д-й-е- н-в-е-е-
-------------------------------
Защо не можа да дойдеш навреме? 0 Z-s-c-o-ne mozha-d-------sh navreme?Zashcho ne mozha da doydesh navreme?Z-s-c-o n- m-z-a d- d-y-e-h n-v-e-e-------------------------------------Zashcho ne mozha da doydesh navreme?
З-що-н--м--а д- на---иш ----?
Защо не можа да намериш пътя?
З-щ- н- м-ж- д- н-м-р-ш п-т-?
-----------------------------
Защо не можа да намериш пътя? 0 Zashcho ne-mo-ha--a ----ri-h p-t--?Zashcho ne mozha da namerish pytya?Z-s-c-o n- m-z-a d- n-m-r-s- p-t-a------------------------------------Zashcho ne mozha da namerish pytya?
Защо--- м-ж---а го----б-р-ш?
Защо не можа да го разбереш?
З-щ- н- м-ж- д- г- р-з-е-е-?
----------------------------
Защо не можа да го разбереш? 0 Zash--- -- -o-h- ---go r--b--es-?Zashcho ne mozha da go razberesh?Z-s-c-o n- m-z-a d- g- r-z-e-e-h----------------------------------Zashcho ne mozha da go razberesh?
Я не мог / не могла придти вовремя, потому что автобусы не ходили.
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna.
Н- м---х--а -----я-п---- --щ--о-ня-а- -ар-а-н---рад-.
Не можах да намеря пътя, защото нямах карта на града.
Н- м-ж-х д- н-м-р- п-т-, з-щ-т- н-м-х к-р-а н- г-а-а-
-----------------------------------------------------
Не можах да намеря пътя, защото нямах карта на града. 0 N-----h--h d----me--- p---a- ----c---o-ny--ak- -a-t- na-grada.Ne mozhakh da namerya pytya, zashchoto nyamakh karta na grada.N- m-z-a-h d- n-m-r-a p-t-a- z-s-c-o-o n-a-a-h k-r-a n- g-a-a---------------------------------------------------------------Ne mozhakh da namerya pytya, zashchoto nyamakh karta na grada.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna.
Не можах да намеря пътя, защото нямах карта на града.
Ne mozhakh da namerya pytya, zashchoto nyamakh karta na grada.
Я не мог / не могла найти дорогу, потому что у меня не было карты города.
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa.
Не м-жа- -а ---ра---р-, з-що-о--у-и--т- -еш- -н------лн-.
Не можах да го разбера, защото музиката беше много силна.
Н- м-ж-х д- г- р-з-е-а- з-щ-т- м-з-к-т- б-ш- м-о-о с-л-а-
---------------------------------------------------------
Не можах да го разбера, защото музиката беше много силна. 0 N----zh-kh da g- ra-b-r-- -a--choto--u--ka-a-beshe mnog------a.Ne mozhakh da go razbera, zashchoto muzikata beshe mnogo silna.N- m-z-a-h d- g- r-z-e-a- z-s-c-o-o m-z-k-t- b-s-e m-o-o s-l-a----------------------------------------------------------------Ne mozhakh da go razbera, zashchoto muzikata beshe mnogo silna.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa.
Не можах да го разбера, защото музиката беше много силна.
Ne mozhakh da go razbera, zashchoto muzikata beshe mnogo silna.
Я не мог / не могла его понять, потому что музыка была очень громкой.
Man bija jāņem taksometrs.
Тря--аше-за --ема т-к--.
Трябваше за взема такси.
Т-я-в-ш- з- в-е-а т-к-и-
------------------------
Трябваше за взема такси. 0 Tr-a-va--e-za vz-m--tak--.Tryabvashe za vzema taksi.T-y-b-a-h- z- v-e-a t-k-i---------------------------Tryabvashe za vzema taksi.
Трябв--е да-к-пя кар-а н--гр--а.
Трябваше да купя карта на града.
Т-я-в-ш- д- к-п- к-р-а н- г-а-а-
--------------------------------
Трябваше да купя карта на града. 0 T-y-bvashe -- -up-- -arta----gr-d-.Tryabvashe da kupya karta na grada.T-y-b-a-h- d- k-p-a k-r-a n- g-a-a------------------------------------Tryabvashe da kupya karta na grada.
Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem.
Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās.
Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas.
Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi.
Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto.
Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs.
Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās.
Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē.
Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem.
Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk.
Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto.
Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi.
Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis.
Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda.
Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus.
Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā.
Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos.
Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā.
Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā.
Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas.
Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu.
Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti.
Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni.
Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi.
Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību.
To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku.
Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem.
Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.