Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   da Datid 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [toogfirs]

Datid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Må-te d--r--ge--f----e- am--l-nce? M---- d- r---- e---- e- a--------- M-t-e d- r-n-e e-t-r e- a-b-l-n-e- ---------------------------------- Måtte du ringe efter en ambulance? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Mått---u------ ----- læg--? M---- d- r---- e---- l----- M-t-e d- r-n-e e-t-r l-g-n- --------------------------- Måtte du ringe efter lægen? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Måt--------n---e--e- po--t---? M---- d- r---- e---- p-------- M-t-e d- r-n-e e-t-r p-l-t-e-? ------------------------------ Måtte du ringe efter politiet? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Har -- te-ef-nnu---re---Jeg---r ---e h--t -e-. H-- d- t--------------- J-- h-- l--- h--- d--- H-r d- t-l-f-n-u-m-r-t- J-g h-r l-g- h-f- d-t- ---------------------------------------------- Har du telefonnummeret? Jeg har lige haft det. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Ha--d----r-ssen- Jeg---r-li-e ha----en. H-- d- a-------- J-- h-- l--- h--- d--- H-r d- a-r-s-e-? J-g h-r l-g- h-f- d-n- --------------------------------------- Har du adressen? Jeg har lige haft den. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. H-- du k--t-t---e--by--- --g--ar -ige h-ft --t. H-- d- k----- o--- b---- J-- h-- l--- h--- d--- H-r d- k-r-e- o-e- b-e-? J-g h-r l-g- h-f- d-t- ----------------------------------------------- Har du kortet over byen? Jeg har lige haft det. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Kom-h-n -il-t-den?-Ha---u-------e k-m-e t-l ti--n. K-- h-- t-- t----- H-- k---- i--- k---- t-- t----- K-m h-n t-l t-d-n- H-n k-n-e i-k- k-m-e t-l t-d-n- -------------------------------------------------- Kom han til tiden? Han kunne ikke komme til tiden. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. F---- --n --j?--an-kun-e -kk- f-n-e --j. F---- h-- v--- H-- k---- i--- f---- v--- F-n-t h-n v-j- H-n k-n-e i-k- f-n-e v-j- ---------------------------------------- Fandt han vej? Han kunne ikke finde vej. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. F-rs-o----n-d--? H-n kunn----k-------- m-g. F------ h-- d--- H-- k---- i--- f----- m--- F-r-t-d h-n d-g- H-n k-n-e i-k- f-r-t- m-g- ------------------------------------------- Forstod han dig? Han kunne ikke forstå mig. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Hvo-f-r--u--- ---ik-e-k-m---t----i---? H------ k---- d- i--- k---- t-- t----- H-o-f-r k-n-e d- i-k- k-m-e t-l t-d-n- -------------------------------------- Hvorfor kunne du ikke komme til tiden? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? H-orf---k-n-------k-e-find- -ej? H------ k---- d- i--- f---- v--- H-o-f-r k-n-e d- i-k- f-n-e v-j- -------------------------------- Hvorfor kunne du ikke finde vej? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Hv--for--un-- d- -kke-f-r-tå-h--? H------ k---- d- i--- f----- h--- H-o-f-r k-n-e d- i-k- f-r-t- h-m- --------------------------------- Hvorfor kunne du ikke forstå ham? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Jeg--unne-i--- -omm- t-l --d----for-----r--kke -ørt- n-g-n-bu-. J-- k---- i--- k---- t-- t----- f---- d-- i--- k---- n---- b--- J-g k-n-e i-k- k-m-e t-l t-d-n- f-r-i d-r i-k- k-r-e n-g-n b-s- --------------------------------------------------------------- Jeg kunne ikke komme til tiden, fordi der ikke kørte nogen bus. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. J-- ku-n--ik---f---e --je----o----je---k---h--de-et -or----e- -y-n. J-- k---- i--- f---- v----- f---- j-- i--- h---- e- k--- o--- b---- J-g k-n-e i-k- f-n-e v-j-n- f-r-i j-g i-k- h-v-e e- k-r- o-e- b-e-. ------------------------------------------------------------------- Jeg kunne ikke finde vejen, fordi jeg ikke havde et kort over byen. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. J-g k-nn---k----or--- ha-,-f--di-m--ikken-var--å-h--. J-- k---- i--- f----- h--- f---- m------- v-- s- h--- J-g k-n-e i-k- f-r-t- h-m- f-r-i m-s-k-e- v-r s- h-j- ----------------------------------------------------- Jeg kunne ikke forstå ham, fordi musikken var så høj. 0
Man bija jāņem taksometrs. J-g v-- --dt--il at t--e e- ta--. J-- v-- n--- t-- a- t--- e- t---- J-g v-r n-d- t-l a- t-g- e- t-x-. --------------------------------- Jeg var nødt til at tage en taxa. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Jeg -ar-nød--t-- a- -----et -or- -v-- -y--. J-- v-- n--- t-- a- k--- e- k--- o--- b---- J-g v-r n-d- t-l a- k-b- e- k-r- o-e- b-e-. ------------------------------------------- Jeg var nødt til at købe et kort over byen. 0
Man bija jāizslēdz radio. Jeg -ar--ødt -il-----l---- -o---------. J-- v-- n--- t-- a- s----- f-- r------- J-g v-r n-d- t-l a- s-u-k- f-r r-d-o-n- --------------------------------------- Jeg var nødt til at slukke for radioen. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.