Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   no Fortid 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [åttito]

Fortid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? M--te-d- -i--e am---a--en? M---- d- r---- a---------- M-t-e d- r-n-e a-b-l-n-e-? -------------------------- Måtte du ringe ambulansen? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? M--te-du---nge -e-en? M---- d- r---- l----- M-t-e d- r-n-e l-g-n- --------------------- Måtte du ringe legen? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Måt---du---n-e---li--e-? M---- d- r---- p-------- M-t-e d- r-n-e p-l-t-e-? ------------------------ Måtte du ringe politiet? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Har--- nu----et? --- -ad-- d-t---st--. H-- d- n-------- J-- h---- d-- i s---- H-r d- n-m-e-e-? J-g h-d-e d-t i s-e-. -------------------------------------- Har du nummeret? Jeg hadde det i sted. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. H---d- -d-es--n? Jeg-ha-de ------ste-. H-- d- a-------- J-- h---- d-- i s---- H-r d- a-r-s-e-? J-g h-d-e d-n i s-e-. -------------------------------------- Har du adressen? Jeg hadde den i sted. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. H---d- -y-art-t?-Jeg--a--e ----i st-d. H-- d- b-------- J-- h---- d-- i s---- H-r d- b-k-r-e-? J-g h-d-e d-t i s-e-. -------------------------------------- Har du bykartet? Jeg hadde det i sted. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. K-m--a--i ti-e--Ha--k-art- -k-e-å-komme --t---. K-- h-- i t---- H-- k----- i--- å k---- i t---- K-m h-n i t-d-? H-n k-a-t- i-k- å k-m-e i t-d-. ----------------------------------------------- Kom han i tide? Han klarte ikke å komme i tide. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. F-nt h-n---ie---Han fan--ikk---e--n. F--- h-- v----- H-- f--- i--- v----- F-n- h-n v-i-n- H-n f-n- i-k- v-i-n- ------------------------------------ Fant han veien? Han fant ikke veien. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. For-t-d ha- -e-- Han-----e-ik---fo-s-----g. F------ h-- d--- H-- k---- i--- f----- m--- F-r-t-d h-n d-g- H-n k-n-e i-k- f-r-t- m-g- ------------------------------------------- Forstod han deg? Han kunne ikke forstå meg. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? H-or----k---- ----k-- k-m-- - ti--? H------ k---- d- i--- k---- i t---- H-o-f-r k-n-e d- i-k- k-m-e i t-d-? ----------------------------------- Hvorfor kunne du ikke komme i tide? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Hv-rf-r --nt-------e-----n? H------ f--- d- i--- v----- H-o-f-r f-n- d- i-k- v-i-n- --------------------------- Hvorfor fant du ikke veien? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? H---f-r---r---d--- -am ikk-? H------ f------ d- h-- i---- H-o-f-r f-r-t-d d- h-m i-k-? ---------------------------- Hvorfor forstod du ham ikke? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Jeg---- -k-- i t-d- ----i --t -i---ik-e-b--s. J-- k-- i--- i t--- f---- d-- g--- i--- b---- J-g k-m i-k- i t-d- f-r-i d-t g-k- i-k- b-s-. --------------------------------------------- Jeg kom ikke i tide fordi det gikk ikke buss. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Je--f-nt--k----ei---for-i---g-ikk---ad---k-rt. J-- f--- i--- v---- f---- j-- i--- h---- k---- J-g f-n- i-k- v-i-n f-r-i j-g i-k- h-d-e k-r-. ---------------------------------------------- Jeg fant ikke veien fordi jeg ikke hadde kart. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Je--kun---ik-e -o-----h-m --rd- m--i--en-var------y. J-- k---- i--- f----- h-- f---- m------- v-- s- h--- J-g k-n-e i-k- f-r-t- h-m f-r-i m-s-k-e- v-r s- h-y- ---------------------------------------------------- Jeg kunne ikke forstå ham fordi musikken var så høy. 0
Man bija jāņem taksometrs. Jeg-----e-t- -n -ros-e. J-- m---- t- e- d------ J-g m-t-e t- e- d-o-j-. ----------------------- Jeg måtte ta en drosje. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. J-g--å-t- -j--e -t----)-art. J-- m---- k---- e- (-------- J-g m-t-e k-ø-e e- (-y-k-r-. ---------------------------- Jeg måtte kjøpe et (by)kart. 0
Man bija jāizslēdz radio. Jeg må----sl- a----d-oen. J-- m---- s-- a- r------- J-g m-t-e s-å a- r-d-o-n- ------------------------- Jeg måtte slå av radioen. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.