Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   sl Včeraj – danes – jutri

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [deset]

Včeraj – danes – jutri

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Vč---- j- b--- s-----. Včeraj je bila sobota. 0
Vakar es biju kino. Vč---- s-- b-- / b--- v k---. Včeraj sem bil / bila v kinu. 0
Filma bija interesanta. Fi-- j- b-- z------. Film je bil zanimiv. 0
Šodien ir svētdiena. Da--- j- n------. Danes je nedelja. 0
Šodien es nestrādāju. Da--- n- d----. Danes ne delam. 0
Es palieku mājās. Os---/a b-- d---. Ostal/a bom doma. 0
Rīt ir pirmdiena. Ju--- j- p---------. Jutri je ponedeljek. 0
Rīt es atkal strādāšu. Ju--- s--- d----. Jutri spet delam. 0
Es strādāju birojā. De--- v p------. Delam v pisarni. 0
Kas tas ir? Kd- j- t-? Kdo je to? 0
Tas ir Pēteris. To j- P----. To je Peter. 0
Pēteris ir students. Pe--- j- š------. Peter je študent. 0
Kas tā ir? Kd- j- t-? Kdo je to? 0
Tā ir Marta. To j- M----. To je Marta. 0
Marta ir sekretāre. Ma--- j- t------. Marta je tajnica. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pe--- i- M---- s-- p---------. Peter in Marta sta prijatelja. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pe--- j- M----- p--------. Peter je Martin prijatelj. 0
Marta ir Pētera draudzene. Ma--- j- P------ p-----------. Marta je Petrova prijateljica. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!