Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   ky Yesterday – today – tomorrow

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [он]

10 [on]

Yesterday – today – tomorrow

[keçee - bügün - erteŋ]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   
latviešu kirgīzu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Ке--- и----- б----. Кечээ ишемби болчу. 0
Ke--- i----- b----.Keçee işembi bolçu.
Vakar es biju kino. Ке--- м-- к----- б-----. Кечээ мен кинодо болдум. 0
Ke--- m-- k----- b-----.Keçee men kinodo boldum.
Filma bija interesanta. Ки-- к------- б----. Кино кызыктуу болду. 0
Ki-- k------- b----.Kino kızıktuu boldu.
Šodien ir svētdiena. Бү--- - ж-------. Бүгүн - жекшемби. 0
Bü--- - j-------.Bügün - jekşembi.
Šodien es nestrādāju. Ме- б---- и---------. Мен бүгүн иштебеймин. 0
Me- b---- i---------.Men bügün iştebeymin.
Es palieku mājās. Ме- ү--- к------. Мен үйдө каламын. 0
Me- ü--- k------.Men üydö kalamın.
Rīt ir pirmdiena. Эр--- - д-------. Эртең - дүйшөмбү. 0
Er--- - d-------.Erteŋ - düyşömbü.
Rīt es atkal strādāšu. Эр--- ж------ к-------. Эртең жумушка кайтамын. 0
Er--- j------ k-------.Erteŋ jumuşka kaytamın.
Es strādāju birojā. Ме- к------ и-------. Мен кеңседе иштеймин. 0
Me- k------ i-------.Men keŋsede işteymin.
Kas tas ir? Бу- к--? Бул ким? 0
Bu- k--?Bul kim?
Tas ir Pēteris. Бу- П---. Бул Пётр. 0
Bu- P----.Bul Pyotr.
Pēteris ir students. Пё-- - с------. Пётр - студент. 0
Py--- - s------.Pyotr - student.
Kas tā ir? Бу- к--? Бул ким? 0
Bu- k--?Bul kim?
Tā ir Marta. Бу- - М----. Бул - Марта. 0
Bu- - M----.Bul - Marta.
Marta ir sekretāre. Ма--- - к---ы Марта - катчы 0
Ma--- - k---ıMarta - katçı
Pēteris un Marta ir draugi. Пё-- м---- М---- - д-----. Пётр менен Марта - достор. 0
Py--- m---- M---- - d-----.Pyotr menen Marta - dostor.
Pēteris ir Martas draugs. Пё-- - М------- ж-----. Пётр - Мартанын жигити. 0
Py--- - M------- j-----.Pyotr - Martanın jigiti.
Marta ir Pētera draudzene. Ма--- - П------ с-------- к---. Марта - Пётрдын сүйлөшкөн кызы. 0
Ma--- - P------- s-------- k---.Marta - Pyotrdın süylöşkön kızı.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!