Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   nl Gisteren – vandaag – morgen

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [tien]

Gisteren – vandaag – morgen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. G--t---n-------t--a----a-. G------- w-- h-- z-------- G-s-e-e- w-s h-t z-t-r-a-. -------------------------- Gisteren was het zaterdag. 0
Vakar es biju kino. G---e--- w----- i-----b-os----. G------- w-- i- i- d- b-------- G-s-e-e- w-s i- i- d- b-o-c-o-. ------------------------------- Gisteren was ik in de bioscoop. 0
Filma bija interesanta. D--f--m-was -n--re-s-n-. D- f--- w-- i----------- D- f-l- w-s i-t-r-s-a-t- ------------------------ De film was interessant. 0
Šodien ir svētdiena. Va-da-- -s--e- zo--ag. V------ i- h-- z------ V-n-a-g i- h-t z-n-a-. ---------------------- Vandaag is het zondag. 0
Šodien es nestrādāju. Vandaa-----k -k n-et. V------ w--- i- n---- V-n-a-g w-r- i- n-e-. --------------------- Vandaag werk ik niet. 0
Es palieku mājās. Ik---ij---h-i-. I- b---- t----- I- b-i-f t-u-s- --------------- Ik blijf thuis. 0
Rīt ir pirmdiena. Mo--en -- --t m-an--g. M----- i- h-- m------- M-r-e- i- h-t m-a-d-g- ---------------------- Morgen is het maandag. 0
Rīt es atkal strādāšu. M-rg-n----k -- --er. M----- w--- i- w---- M-r-e- w-r- i- w-e-. -------------------- Morgen werk ik weer. 0
Es strādāju birojā. I- w-rk -p-ka-to--. I- w--- o- k------- I- w-r- o- k-n-o-r- ------------------- Ik werk op kantoor. 0
Kas tas ir? W-e -- dat? W-- i- d--- W-e i- d-t- ----------- Wie is dat? 0
Tas ir Pēteris. D---i- P-t--. D-- i- P----- D-t i- P-t-r- ------------- Dat is Peter. 0
Pēteris ir students. P-t-r--s -tu-e-t. P---- i- s------- P-t-r i- s-u-e-t- ----------------- Peter is student. 0
Kas tā ir? Wi--is-d-t? W-- i- d--- W-e i- d-t- ----------- Wie is dat? 0
Tā ir Marta. D---i- Ma----. D-- i- M------ D-t i- M-r-h-. -------------- Dat is Martha. 0
Marta ir sekretāre. Marth--is s--r-t-r--se. M----- i- s------------ M-r-h- i- s-c-e-a-e-s-. ----------------------- Martha is secretaresse. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pet----------h- zi-- v-i--d--. P---- e- M----- z--- v-------- P-t-r e- M-r-h- z-j- v-i-n-e-. ------------------------------ Peter en Martha zijn vrienden. 0
Pēteris ir Martas draugs. P-te- i- de-vrien--v-n -a----. P---- i- d- v----- v-- M------ P-t-r i- d- v-i-n- v-n M-r-h-. ------------------------------ Peter is de vriend van Martha. 0
Marta ir Pētera draudzene. Marth--i---- v-i--di- -a- Pe-er. M----- i- d- v------- v-- P----- M-r-h- i- d- v-i-n-i- v-n P-t-r- -------------------------------- Martha is de vriendin van Peter. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!