Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   be Учора – сёння – заўтра

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [Дзесяць]

10 [Dzesyats’]

Учора – сёння – заўтра

[Uchora – sennya – zautra]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Уч--- б--- с-----. Учора была субота. 0
U----- b--- s-----. Uc---- b--- s-----. Uchora byla subota. U-h-r- b-l- s-b-t-. ------------------.
Vakar es biju kino. Уч--- я б-- / б--- у / ў к---. Учора я быў / была у / ў кіно. 0
U----- y- b-- / b--- u / u k---. Uc---- y- b-- / b--- u / u k---. Uchora ya byu / byla u / u kіno. U-h-r- y- b-u / b-l- u / u k-n-. --------------/--------/-------.
Filma bija interesanta. Фі--- б-- ц-----. Фільм быў цікавы. 0
F--’m b-- t------. Fі--- b-- t------. Fіl’m byu tsіkavy. F-l’m b-u t-і-a-y. ---’-------------.
Šodien ir svētdiena. Сё--- н------. Сёння нядзеля. 0
S----- n--------. Se---- n--------. Sennya nyadzelya. S-n-y- n-a-z-l-a. ----------------.
Šodien es nestrādāju. Сё--- я н- п-----. Сёння я не працую. 0
S----- y- n- p-------. Se---- y- n- p-------. Sennya ya ne pratsuyu. S-n-y- y- n- p-a-s-y-. ---------------------.
Es palieku mājās. Я з------- д---. Я застаюся дома. 0
Y- z--------- d---. Ya z--------- d---. Ya zastayusya doma. Y- z-s-a-u-y- d-m-. ------------------.
Rīt ir pirmdiena. За---- п---------. Заўтра панядзелак. 0
Z----- p----------. Za---- p----------. Zautra panyadzelak. Z-u-r- p-n-a-z-l-k. ------------------.
Rīt es atkal strādāšu. За---- я з--- п-----. Заўтра я зноў працую. 0
Z----- y- z--- p-------. Za---- y- z--- p-------. Zautra ya znou pratsuyu. Z-u-r- y- z-o- p-a-s-y-. -----------------------.
Es strādāju birojā. Я п----- ў о----. Я працую ў офісе. 0
Y- p------- u o----. Ya p------- u o----. Ya pratsuyu u ofіse. Y- p-a-s-y- u o-і-e. -------------------.
Kas tas ir? Хт- г---? Хто гэта? 0
K--- g---? Kh-- g---? Khto geta? K-t- g-t-? ---------?
Tas ir Pēteris. Гэ-- П----. Гэта Петэр. 0
G--- P----. Ge-- P----. Geta Peter. G-t- P-t-r. ----------.
Pēteris ir students. Пе--- – с------. Петэр – студэнт. 0
P---- – s------. Pe--- – s------. Peter – student. P-t-r – s-u-e-t. ------–--------.
Kas tā ir? Хт- г---? Хто гэта? 0
K--- g---? Kh-- g---? Khto geta? K-t- g-t-? ---------?
Tā ir Marta. Гэ-- М----. Гэта Марта. 0
G--- M----. Ge-- M----. Geta Marta. G-t- M-r-a. ----------.
Marta ir sekretāre. Ма--- – с---------. Марта – сакратарка. 0
M---- – s---------. Ma--- – s---------. Marta – sakratarka. M-r-a – s-k-a-a-k-. ------–-----------.
Pēteris un Marta ir draugi. Пе--- і М---- – с----. Петэр і Марта – сябры. 0
P---- і M---- – s-----. Pe--- і M---- – s-----. Peter і Marta – syabry. P-t-r і M-r-a – s-a-r-. --------------–-------.
Pēteris ir Martas draugs. Пе--- – с---- М----. Петэр – сябар Марты. 0
P---- – s----- M----. Pe--- – s----- M----. Peter – syabar Marty. P-t-r – s-a-a- M-r-y. ------–-------------.
Marta ir Pētera draudzene. Ма--- – с------- П-----. Марта – сяброўка Петэра. 0
M---- – s-------- P-----. Ma--- – s-------- P-----. Marta – syabrouka Petera. M-r-a – s-a-r-u-a P-t-r-. ------–-----------------.

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!