Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   hr U hotelu – dolazak

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [dvadeset i sedam]

U hotelu – dolazak

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? Ima-e--- s------u-----? Imate li slobodnu sobu? I-a-e l- s-o-o-n- s-b-? ----------------------- Imate li slobodnu sobu? 0
Es esmu rezervējusi istabu. R-ze-vi-a- - ----r---a-- --m--obu. Rezervirao / rezervirala sam sobu. R-z-r-i-a- / r-z-r-i-a-a s-m s-b-. ---------------------------------- Rezervirao / rezervirala sam sobu. 0
Mani sauc Millere. M-j- ----j- -i---. Moje ime je Miler. M-j- i-e j- M-l-r- ------------------ Moje ime je Miler. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. T-eba--je-n-k-e--t-u s--u. Trebam jednokrevetnu sobu. T-e-a- j-d-o-r-v-t-u s-b-. -------------------------- Trebam jednokrevetnu sobu. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. T-e-a--dvo-rev-t----ob-. Trebam dvokrevetnu sobu. T-e-a- d-o-r-v-t-u s-b-. ------------------------ Trebam dvokrevetnu sobu. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? Ko-i-o -o--- -o-a--a --d---n-ć? Koliko košta soba za jednu noć? K-l-k- k-š-a s-b- z- j-d-u n-ć- ------------------------------- Koliko košta soba za jednu noć? 0
Es vēlos istabu ar vannu. H-io-/ htj-l----h sobu - ku-a-nicom. Htio / htjela bih sobu s kupaonicom. H-i- / h-j-l- b-h s-b- s k-p-o-i-o-. ------------------------------------ Htio / htjela bih sobu s kupaonicom. 0
Es vēlos istabu ar dušu. H-io /----ela --h s-b--- t-š--. Htio / htjela bih sobu s tušem. H-i- / h-j-l- b-h s-b- s t-š-m- ------------------------------- Htio / htjela bih sobu s tušem. 0
Vai es varu apskatīt istabu? Mo-u--i-vi---t--s-bu? Mogu li vidjeti sobu? M-g- l- v-d-e-i s-b-? --------------------- Mogu li vidjeti sobu? 0
Vai te ir garāža? I-- l---v--- g-raž-? Ima li ovdje garaža? I-a l- o-d-e g-r-ž-? -------------------- Ima li ovdje garaža? 0
Vai te ir seifs? Im--l----dje---f? Ima li ovdje sef? I-a l- o-d-e s-f- ----------------- Ima li ovdje sef? 0
Vai te ir fakss? Ima li---------ks? Ima li ovdje faks? I-a l- o-d-e f-k-? ------------------ Ima li ovdje faks? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. D--ro, -zet--u -o-u. Dobro, uzet ću sobu. D-b-o- u-e- ć- s-b-. -------------------- Dobro, uzet ću sobu. 0
Te ir atslēgas. Ovd-- s- -lju--vi. Ovdje su ključevi. O-d-e s- k-j-č-v-. ------------------ Ovdje su ključevi. 0
Te ir mana bagāža. Ovd-e je-m-ja-p--l--g-. Ovdje je moja prtljaga. O-d-e j- m-j- p-t-j-g-. ----------------------- Ovdje je moja prtljaga. 0
Cikos ir brokastis? U-kol-ko -at- -- dor----? U koliko sati je doručak? U k-l-k- s-t- j- d-r-č-k- ------------------------- U koliko sati je doručak? 0
Cikos ir pusdienas? U--------s--i--e r-ča-? U koliko sati je ručak? U k-l-k- s-t- j- r-č-k- ----------------------- U koliko sati je ručak? 0
Cikos ir vakariņas? U---l------ti--- -e-e-a? U koliko sati je večera? U k-l-k- s-t- j- v-č-r-? ------------------------ U koliko sati je večera? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!