Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   bg В хотела – Пристигане

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [двайсет и седем]

27 [dvayset i sedem]

В хотела – Пристигане

[V khotela – Pristigane]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? И--т- -- св--од-- ста-? И---- л- с------- с---- И-а-е л- с-о-о-н- с-а-? ----------------------- Имате ли свободна стая? 0
Im--e li -vo------s-aya? I---- l- s------- s----- I-a-e l- s-o-o-n- s-a-a- ------------------------ Imate li svobodna staya?
Es esmu rezervējusi istabu. А--за----х -т--. А- з------ с---- А- з-п-з-х с-а-. ---------------- Аз запазих стая. 0
A- zap---kh --a--. A- z------- s----- A- z-p-z-k- s-a-a- ------------------ Az zapazikh staya.
Mani sauc Millere. Име-о -и-е--ю-е-. И---- м- е М----- И-е-о м- е М-л-р- ----------------- Името ми е Мюлер. 0
Ime-o m- ---M--l-r. I---- m- y- M------ I-e-o m- y- M-u-e-. ------------------- Imeto mi ye Myuler.
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. Тр-б-а--и--дини-на---а-. Т----- м- е------- с---- Т-я-в- м- е-и-и-н- с-а-. ------------------------ Трябва ми единична стая. 0
Tr-a----mi -edinic-n- -ta--. T------ m- y--------- s----- T-y-b-a m- y-d-n-c-n- s-a-a- ---------------------------- Tryabva mi yedinichna staya.
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. Т-ябв------в-йна---ая. Т----- м- д----- с---- Т-я-в- м- д-о-н- с-а-. ---------------------- Трябва ми двойна стая. 0
T--a--- mi -voy---st---. T------ m- d----- s----- T-y-b-a m- d-o-n- s-a-a- ------------------------ Tryabva mi dvoyna staya.
Cik maksā istaba par vienu nakti? Ко--- ----ва стаята ---е-на----? К---- с----- с----- з- е--- н--- К-л-о с-р-в- с-а-т- з- е-н- н-щ- -------------------------------- Колко струва стаята за една нощ? 0
K--ko st---a s--y-ta -------a--os-c-? K---- s----- s------ z- y---- n------ K-l-o s-r-v- s-a-a-a z- y-d-a n-s-c-? ------------------------------------- Kolko struva stayata za yedna noshch?
Es vēlos istabu ar vannu. Б----ела- --же-ал--с--я с ----. Б-- ж---- / ж----- с--- с б---- Б-х ж-л-л / ж-л-л- с-а- с б-н-. ------------------------------- Бих желал / желала стая с баня. 0
B--- z--la--- zh-la-----aya s-banya. B--- z----- / z------ s---- s b----- B-k- z-e-a- / z-e-a-a s-a-a s b-n-a- ------------------------------------ Bikh zhelal / zhelala staya s banya.
Es vēlos istabu ar dušu. Б---жел-л - -ела-а---а-----у-. Б-- ж---- / ж----- с--- с д--- Б-х ж-л-л / ж-л-л- с-а- с д-ш- ------------------------------ Бих желал / желала стая с душ. 0
Bi---zh-lal-- zhelal- --a-- s -ush. B--- z----- / z------ s---- s d---- B-k- z-e-a- / z-e-a-a s-a-a s d-s-. ----------------------------------- Bikh zhelal / zhelala staya s dush.
Vai es varu apskatīt istabu? Мож---и--а -ид--с-ая-а? М--- л- д- в--- с------ М-ж- л- д- в-д- с-а-т-? ----------------------- Може ли да видя стаята? 0
Mo--e l---a--i-y- -t---t-? M---- l- d- v---- s------- M-z-e l- d- v-d-a s-a-a-a- -------------------------- Mozhe li da vidya stayata?
Vai te ir garāža? И-- л-------араж? И-- л- т-- г----- И-а л- т-к г-р-ж- ----------------- Има ли тук гараж? 0
I-a ---t-k-g--a--? I-- l- t-- g------ I-a l- t-k g-r-z-? ------------------ Ima li tuk garazh?
Vai te ir seifs? И-а ------ с-й-? И-- л- т-- с---- И-а л- т-к с-й-? ---------------- Има ли тук сейф? 0
I-a li --k sey-? I-- l- t-- s---- I-a l- t-k s-y-? ---------------- Ima li tuk seyf?
Vai te ir fakss? Има ---т-к фак-? И-- л- т-- ф---- И-а л- т-к ф-к-? ---------------- Има ли тук факс? 0
I-a-li tu-----s? I-- l- t-- f---- I-a l- t-k f-k-? ---------------- Ima li tuk faks?
Labi, es ņemšu šo istabu. Д---е- -е ----а с---т-. Д----- щ- в---- с------ Д-б-е- щ- в-е-а с-а-т-. ----------------------- Добре, ще взема стаята. 0
D-bre,-shche--zem-----y---. D----- s---- v---- s------- D-b-e- s-c-e v-e-a s-a-a-a- --------------------------- Dobre, shche vzema stayata.
Te ir atslēgas. Ет--к--ч-в-те. Е-- к--------- Е-о к-ю-о-е-е- -------------- Ето ключовете. 0
Eto k------v-te. E-- k----------- E-o k-y-c-o-e-e- ---------------- Eto klyuchovete.
Te ir mana bagāža. Т-в--- --г-ж-т-ми. Т--- е б------ м-- Т-в- е б-г-ж-т м-. ------------------ Това е багажат ми. 0
Tov- ye -a--zha--m-. T--- y- b------- m-- T-v- y- b-g-z-a- m-. -------------------- Tova ye bagazhat mi.
Cikos ir brokastis? В--олко ч-с- ----куската? В к---- ч--- е з--------- В к-л-о ч-с- е з-к-с-а-а- ------------------------- В колко часа е закуската? 0
V -o--o-c--sa ye ---u-k-t-? V k---- c---- y- z--------- V k-l-o c-a-a y- z-k-s-a-a- --------------------------- V kolko chasa ye zakuskata?
Cikos ir pusdienas? В кол-о ча-- е -б-д-т? В к---- ч--- е о------ В к-л-о ч-с- е о-я-ъ-? ---------------------- В колко часа е обядът? 0
V-ko--o-----a--e--b--dyt? V k---- c---- y- o------- V k-l-o c-a-a y- o-y-d-t- ------------------------- V kolko chasa ye obyadyt?
Cikos ir vakariņas? В-кол-о---са е -ечер--а? В к---- ч--- е в-------- В к-л-о ч-с- е в-ч-р-т-? ------------------------ В колко часа е вечерята? 0
V-k---o-c-as- -e-ve-h-ryata? V k---- c---- y- v---------- V k-l-o c-a-a y- v-c-e-y-t-? ---------------------------- V kolko chasa ye vecheryata?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!