У В---ёсц---ол-ны -ума-?
У Вас ёсць вольны нумар?
У В-с ё-ц- в-л-н- н-м-р-
------------------------
У Вас ёсць вольны нумар? 0 U-Vas yo--s’ -o--n--n--ar?U Vas yosts’ vol’ny numar?U V-s y-s-s- v-l-n- n-m-r---------------------------U Vas yosts’ vol’ny numar?
Кол--і -а-туе н---р н--а-н---оч?
Колькі каштуе нумар на адну ноч?
К-л-к- к-ш-у- н-м-р н- а-н- н-ч-
--------------------------------
Колькі каштуе нумар на адну ноч? 0 K--’kі ----tu- ---ar--a----u---c-?Kol’kі kashtue numar na adnu noch?K-l-k- k-s-t-e n-m-r n- a-n- n-c-?----------------------------------Kol’kі kashtue numar na adnu noch?
Я-ха--ў----/-х-ц----б--н--ар-з в-нны---ак--м.
Я хацеў бы / хацела бы нумар з ванным пакоем.
Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- н-м-р з в-н-ы- п-к-е-.
---------------------------------------------
Я хацеў бы / хацела бы нумар з ванным пакоем. 0 Ya----t-------/--hats-la -y ---a- -----------k---.Ya khatseu by / khatsela by numar z vannym pakoem.Y- k-a-s-u b- / k-a-s-l- b- n-m-r z v-n-y- p-k-e-.--------------------------------------------------Ya khatseu by / khatsela by numar z vannym pakoem.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es vēlos istabu ar vannu.
Я хацеў бы / хацела бы нумар з ванным пакоем.
Ya khatseu by / khatsela by numar z vannym pakoem.
Я---ц----ы---хацела-бы -у-ар з -у--м.
Я хацеў бы / хацела бы нумар з душам.
Я х-ц-ў б- / х-ц-л- б- н-м-р з д-ш-м-
-------------------------------------
Я хацеў бы / хацела бы нумар з душам. 0 Y--khats-u b- / kha-sel- ---num-- z-du-ham.Ya khatseu by / khatsela by numar z dusham.Y- k-a-s-u b- / k-a-s-l- b- n-m-r z d-s-a-.-------------------------------------------Ya khatseu by / khatsela by numar z dusham.
Ц---с---ту- --р--?
Ці ёсць тут гараж?
Ц- ё-ц- т-т г-р-ж-
------------------
Ці ёсць тут гараж? 0 Tsі--o-ts----t garazh?Tsі yosts’ tut garazh?T-і y-s-s- t-t g-r-z-?----------------------Tsі yosts’ tut garazh?
Ц- -сць -у- се-ф?
Ці ёсць тут сейф?
Ц- ё-ц- т-т с-й-?
-----------------
Ці ёсць тут сейф? 0 Tsі y--ts- -----eyf?Tsі yosts’ tut seyf?T-і y-s-s- t-t s-y-?--------------------Tsі yosts’ tut seyf?
Ц- --ц- --- -акс?
Ці ёсць тут факс?
Ц- ё-ц- т-т ф-к-?
-----------------
Ці ёсць тут факс? 0 T-- yo---’ tut--a-s?Tsі yosts’ tut faks?T-і y-s-s- t-t f-k-?--------------------Tsі yosts’ tut faks?
Доб--,-----сял-юс-----эт-м-н--а--.
Добра, я пасяляюся ў гэтым нумары.
Д-б-а- я п-с-л-ю-я ў г-т-м н-м-р-.
----------------------------------
Добра, я пасяляюся ў гэтым нумары. 0 Dobr-, -a --s-a-y-y--y- u-gety--n-m-ry.Dobra, ya pasyalyayusya u getym numary.D-b-a- y- p-s-a-y-y-s-a u g-t-m n-m-r-.---------------------------------------Dobra, ya pasyalyayusya u getym numary.
А -кой ---з-не --ед-н-е?
А якой гадзіне снеданне?
А я-о- г-д-і-е с-е-а-н-?
------------------------
А якой гадзіне снеданне? 0 A ---oy g----n- ---d-nn-?A yakoy gadzіne snedanne?A y-k-y g-d-і-e s-e-a-n-?-------------------------A yakoy gadzіne snedanne?
А я-о-----зі-е--б-д?
А якой гадзіне абед?
А я-о- г-д-і-е а-е-?
--------------------
А якой гадзіне абед? 0 A y-koy g-------a-e-?A yakoy gadzіne abed?A y-k-y g-d-і-e a-e-?---------------------A yakoy gadzіne abed?
Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi.
Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi.
Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes.
Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi.
Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem.
Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē.
Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums.
Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem.
Šie procesi notiek mūsu smadzenēs.
Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu.
Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu.
Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti.
Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā.
Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti.
Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi.
To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi.
Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi.
Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā.
Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu.
Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras.
Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi.
Tad seko 5 minūšu pārtraukums.
Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu.
Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu.
Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas.
Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja.
Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām.
Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!