Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   kk In the hotel – Arrival

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [жиырма жеті]

27 [jïırma jeti]

In the hotel – Arrival

[Qonaq üyde – Kelw]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? Сі--ерд- б-- ---м- бар ма? С------- б-- б---- б-- м-- С-з-е-д- б-с б-л-е б-р м-? -------------------------- Сіздерде бос бөлме бар ма? 0
Sizd-rde-bo--bölme --r-m-? S------- b-- b---- b-- m-- S-z-e-d- b-s b-l-e b-r m-? -------------------------- Sizderde bos bölme bar ma?
Es esmu rezervējusi istabu. М-- -----ні -ро--д------ғ--мы-. М-- б------ б------- қ--------- М-н б-л-е-і б-о-ь-а- қ-й-а-м-н- ------------------------------- Мен бөлмені броньдап қойғанмын. 0
Men b-----i-b---d-p -o-------. M-- b------ b------ q--------- M-n b-l-e-i b-o-d-p q-y-a-m-n- ------------------------------ Men bölmeni brondap qoyğanmın.
Mani sauc Millere. Мен----е--м -юл-ер. М---- т---- М------ М-н-ң т-г-м М-л-е-. ------------------- Менің тегім Мюллер. 0
Meni- -eg-- -yu--er. M---- t---- M------- M-n-ñ t-g-m M-u-l-r- -------------------- Meniñ tegim Myuller.
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. М--ан б-------д---б-л---к-р--. М---- б-- о------ б---- к----- М-ғ-н б-р о-ы-д-қ б-л-е к-р-к- ------------------------------ Маған бір орындық бөлме керек. 0
M--a- bir -r-nd-q bö--e k-r--. M---- b-- o------ b---- k----- M-ğ-n b-r o-ı-d-q b-l-e k-r-k- ------------------------------ Mağan bir orındıq bölme kerek.
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. Ма--н -кі ----ды---ө--е---ре-. М---- е-- о------ б---- к----- М-ғ-н е-і о-ы-д-қ б-л-е к-р-к- ------------------------------ Маған екі орындық бөлме керек. 0
M-ğa- --- -----ı- -ölme-k--ek. M---- e-- o------ b---- k----- M-ğ-n e-i o-ı-d-q b-l-e k-r-k- ------------------------------ Mağan eki orındıq bölme kerek.
Cik maksā istaba par vienu nakti? Бұл б---е----б-р -үні-қ--ш- т---д-? Б-- б------- б-- т--- қ---- т------ Б-л б-л-е-і- б-р т-н- қ-н-а т-р-д-? ----------------------------------- Бұл бөлменің бір түні қанша тұрады? 0
Bul--ö-m--iñ---r--ün- qa--a-tura-ı? B-- b------- b-- t--- q---- t------ B-l b-l-e-i- b-r t-n- q-n-a t-r-d-? ----------------------------------- Bul bölmeniñ bir tüni qanşa turadı?
Es vēlos istabu ar vannu. М-ғ-н--а--а-ы б-р-б--м---ер-- еді. М---- в------ б-- б---- к---- е--- М-ғ-н в-н-а-ы б-р б-л-е к-р-к е-і- ---------------------------------- Маған ваннасы бар бөлме керек еді. 0
Mağa- ---n--ı-bar ----e-ke-e- -di. M---- v------ b-- b---- k---- e--- M-ğ-n v-n-a-ı b-r b-l-e k-r-k e-i- ---------------------------------- Mağan vannası bar bölme kerek edi.
Es vēlos istabu ar dušu. Маған-д--ы-бар б---- ---е--ед-. М---- д--- б-- б---- к---- е--- М-ғ-н д-ш- б-р б-л-е к-р-к е-і- ------------------------------- Маған душы бар бөлме керек еді. 0
M-ğ----wşı--ar bö--e-ke--k---i. M---- d--- b-- b---- k---- e--- M-ğ-n d-ş- b-r b-l-e k-r-k e-i- ------------------------------- Mağan dwşı bar bölme kerek edi.
Vai es varu apskatīt istabu? Бөл-е-і--өр-ем -ол--ма? Б------ к----- б--- м-- Б-л-е-і к-р-е- б-л- м-? ----------------------- Бөлмені көрсем бола ма? 0
Böl-e----ö-se- b--- -a? B------ k----- b--- m-- B-l-e-i k-r-e- b-l- m-? ----------------------- Bölmeni körsem bola ma?
Vai te ir garāža? Мұ-д- -ар---ба- м-? М---- г---- б-- м-- М-н-а г-р-ж б-р м-? ------------------- Мұнда гараж бар ма? 0
M---- --r----ar---? M---- g---- b-- m-- M-n-a g-r-j b-r m-? ------------------- Munda garaj bar ma?
Vai te ir seifs? Мұнда--е-- б-----? М---- с--- б-- м-- М-н-а с-й- б-р м-? ------------------ Мұнда сейф бар ма? 0
Mu--a---yf -a- ma? M---- s--- b-- m-- M-n-a s-y- b-r m-? ------------------ Munda seyf bar ma?
Vai te ir fakss? Мұнд- ф--с -ар м-? М---- ф--- б-- м-- М-н-а ф-к- б-р м-? ------------------ Мұнда факс бар ма? 0
Mund--fak---a- --? M---- f--- b-- m-- M-n-a f-k- b-r m-? ------------------ Munda faks bar ma?
Labi, es ņemšu šo istabu. Ж--сы,---н о-- б-л--н--а-ам-н. Ж----- м-- о-- б------ а------ Ж-қ-ы- м-н о-ы б-л-е-і а-а-ы-. ------------------------------ Жақсы, мен осы бөлмені аламын. 0
J-q-ı---en o-ı-bölme-i--l---n. J----- m-- o-- b------ a------ J-q-ı- m-n o-ı b-l-e-i a-a-ı-. ------------------------------ Jaqsı, men osı bölmeni alamın.
Te ir atslēgas. М--е к-л-і. М--- к----- М-н- к-л-і- ----------- Міне кілті. 0
Min--k--t-. M--- k----- M-n- k-l-i- ----------- Mine kilti.
Te ir mana bagāža. М-на--м-ні---үгі-. М---- м---- ж----- М-н-у м-н-ң ж-г-м- ------------------ Мынау менің жүгім. 0
M-n-- men-ñ-jügi-. M---- m---- j----- M-n-w m-n-ñ j-g-m- ------------------ Mınaw meniñ jügim.
Cikos ir brokastis? Та-ғ- а- ---е--? Т---- а- н------ Т-ң-ы а- н-ш-д-? ---------------- Таңғы ас нешеде? 0
Ta--ı-a--ne-ede? T---- a- n------ T-ñ-ı a- n-ş-d-? ---------------- Tañğı as neşede?
Cikos ir pusdienas? Тү--і-а--н-ш---? Т---- а- н------ Т-с-і а- н-ш-д-? ---------------- Түскі ас нешеде? 0
Tüski -- neş---? T---- a- n------ T-s-i a- n-ş-d-? ---------------- Tüski as neşede?
Cikos ir vakariņas? Кеш-- -с-неш--е? К---- а- н------ К-ш-і а- н-ш-д-? ---------------- Кешкі ас нешеде? 0
K--ki as--e-e-e? K---- a- n------ K-ş-i a- n-ş-d-? ---------------- Keşki as neşede?

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!