Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   et Hotellis – saabumine

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [kakskümmend seitse]

Hotellis – saabumine

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? K-- te---on--h-----ba t---? K-- t--- o- ü--- v--- t---- K-s t-i- o- ü-t- v-b- t-b-? --------------------------- Kas teil on ühte vaba tuba? 0
Es esmu rezervējusi istabu. M- r-se-----is-- -o-. M- r------------ t--- M- r-s-r-e-r-s-n t-a- --------------------- Ma reserveerisin toa. 0
Mani sauc Millere. Mu --m-----M----r. M- n--- o- M------ M- n-m- o- M-l-e-. ------------------ Mu nimi on Müller. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. M-l-on -a-- -h-s--tu-a. M-- o- v--- ü---- t---- M-l o- v-j- ü-e-t t-b-. ----------------------- Mul on vaja ühest tuba. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. M-l-o--v-ja-k-hes- tub-. M-- o- v--- k----- t---- M-l o- v-j- k-h-s- t-b-. ------------------------ Mul on vaja kahest tuba. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? K-i-pal-u -ak-----uba -- -----? K-- p---- m----- t--- ö- k----- K-i p-l-u m-k-a- t-b- ö- k-h-a- ------------------------------- Kui palju maksab tuba öö kohta? 0
Es vēlos istabu ar vannu. Ma ----i--i- v-n-i-a ---a. M- s-------- v------ t---- M- s-o-i-s-n v-n-i-a t-b-. -------------------------- Ma sooviksin vanniga tuba. 0
Es vēlos istabu ar dušu. Ma-soov-k-in d-š------ba. M- s-------- d----- t---- M- s-o-i-s-n d-š-g- t-b-. ------------------------- Ma sooviksin dušiga tuba. 0
Vai es varu apskatīt istabu? Ka- m---aak-i----b- -äha? K-- m- s------ t--- n---- K-s m- s-a-s-n t-b- n-h-? ------------------------- Kas ma saaksin tuba näha? 0
Vai te ir garāža? Ka- ---- ---gar--ž? K-- s--- o- g------ K-s s-i- o- g-r-a-? ------------------- Kas siin on garaaž? 0
Vai te ir seifs? K-- ---n -n---i-? K-- s--- o- s---- K-s s-i- o- s-i-? ----------------- Kas siin on seif? 0
Vai te ir fakss? Kas --i- -- fa--? K-- s--- o- f---- K-s s-i- o- f-k-? ----------------- Kas siin on faks? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. H----,-ma--õta----l-- ---. H----- m- v---- s---- t--- H-s-i- m- v-t-n s-l-e t-a- -------------------------- Hästi, ma võtan selle toa. 0
Te ir atslēgas. S--n o---õtm-d. S--- o- v------ S-i- o- v-t-e-. --------------- Siin on võtmed. 0
Te ir mana bagāža. Siin -n-m- -a-as. S--- o- m- p----- S-i- o- m- p-g-s- ----------------- Siin on mu pagas. 0
Cikos ir brokastis? Mi- ---- sa-b---m---us-ök- s-üa? M-- k--- s--- h----------- s---- M-s k-l- s-a- h-m-i-u-ö-k- s-ü-? -------------------------------- Mis kell saab hommikusööki süüa? 0
Cikos ir pusdienas? Mi- ke-l --a---------süüa? M-- k--- s--- l----- s---- M-s k-l- s-a- l-u-a- s-ü-? -------------------------- Mis kell saab lõunat süüa? 0
Cikos ir vakariņas? Mis-k--l-saab ---ust-süüa? M-- k--- s--- õ----- s---- M-s k-l- s-a- õ-t-s- s-ü-? -------------------------- Mis kell saab õhtust süüa? 0

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!