Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   af In die hotel – aankoms

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [sewe en twintig]

In die hotel – aankoms

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? H-- --v----y ’- ---e-? H-- u v-- m- ’- k----- H-t u v-r m- ’- k-m-r- ---------------------- Het u vir my ’n kamer? 0
Es esmu rezervējusi istabu. E- h----n-k--er -----e-k. E- h-- ’- k---- b-------- E- h-t ’- k-m-r b-s-r-e-. ------------------------- Ek het ’n kamer bespreek. 0
Mani sauc Millere. M- --am-is Müll--. M- n--- i- M------ M- n-a- i- M-l-e-. ------------------ My naam is Müller. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. Ek--o-k -n -n-e--am-r. E- s--- ’- e---------- E- s-e- ’- e-k-l-a-e-. ---------------------- Ek soek ’n enkelkamer. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. E--soe- ’---u--e-k--e-. E- s--- ’- d----------- E- s-e- ’- d-b-e-k-m-r- ----------------------- Ek soek ’n dubbelkamer. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? Hoevee- ----die--ame----r-n--? H------ k-- d-- k---- p-- n--- H-e-e-l k-s d-e k-m-r p-r n-g- ------------------------------ Hoeveel kos die kamer per nag? 0
Es vēlos istabu ar vannu. E- wi- g-a-g-’n-----r-met-’n b-d--ê. E- w-- g---- ’- k---- m-- ’- b-- h-- E- w-l g-a-g ’- k-m-r m-t ’- b-d h-. ------------------------------------ Ek wil graag ’n kamer met ’n bad hê. 0
Es vēlos istabu ar dušu. Ek-wi- g------- --mer-m-t -n----r--hê. E- w-- g---- ’- k---- m-- ’- s---- h-- E- w-l g-a-g ’- k-m-r m-t ’- s-o-t h-. -------------------------------------- Ek wil graag ’n kamer met ’n stort hê. 0
Vai es varu apskatīt istabu? K------d-- -ame- --sig-ig? K-- e- d-- k---- b-------- K-n e- d-e k-m-r b-s-g-i-? -------------------------- Kan ek die kamer besigtig? 0
Vai te ir garāža? Is d-a---- ---orhu-----e-? I- d--- ’- m-------- h---- I- d-a- ’- m-t-r-u-s h-e-? -------------------------- Is daar ’n motorhuis hier? 0
Vai te ir seifs? I- d--r-’n ---is --er? I- d--- ’- k---- h---- I- d-a- ’- k-u-s h-e-? ---------------------- Is daar ’n kluis hier? 0
Vai te ir fakss? I- daa---n-fak--hi-r? I- d--- ’- f--- h---- I- d-a- ’- f-k- h-e-? --------------------- Is daar ’n faks hier? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. Go--- ek n-em-d-------r. G---- e- n--- d-- k----- G-e-, e- n-e- d-e k-m-r- ------------------------ Goed, ek neem die kamer. 0
Te ir atslēgas. H-e--is-d-- -leu---s. H--- i- d-- s-------- H-e- i- d-e s-e-t-l-. --------------------- Hier is die sleutels. 0
Te ir mana bagāža. Hier--- ----a-as--. H--- i- m- b------- H-e- i- m- b-g-s-e- ------------------- Hier is my bagasie. 0
Cikos ir brokastis? Hoe la---is---tb--? H-- l--- i- o------ H-e l-a- i- o-t-y-? ------------------- Hoe laat is ontbyt? 0
Cikos ir pusdienas? H---l-at-i- mi--ag-te? H-- l--- i- m--------- H-e l-a- i- m-d-a-e-e- ---------------------- Hoe laat is middagete? 0
Cikos ir vakariņas? Ho--l-a- i--aa-d-t-? H-- l--- i- a------- H-e l-a- i- a-n-e-e- -------------------- Hoe laat is aandete? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!