Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   ti ኣብ ሆተል - ምእታው

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [ዕስራንሸውዓተን]

27 [‘isiranishewi‘ateni]

ኣብ ሆተል - ምእታው

[abi hoteli - mi’itawi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu tigrinja Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? ሓደ--ፍ---ጻ --ኩ- -? ሓ- ክ-- ነ- ኣ--- ዶ- ሓ- ክ-ሊ ነ- ኣ-ኩ- ዶ- ----------------- ሓደ ክፍሊ ነጻ ኣለኩም ዶ? 0
h-ad- kif--- n-ts’- ----umi--o? h---- k----- n----- a------ d-- h-a-e k-f-l- n-t-’- a-e-u-i d-? ------------------------------- ḥade kifilī nets’a alekumi do?
Es esmu rezervējusi istabu. ሓ- ክ-ሊ --በ---ኩ። ሓ- ክ-- ጠ-- ኣ--- ሓ- ክ-ሊ ጠ-በ ኣ-ኩ- --------------- ሓደ ክፍሊ ጠሊበ ኣሎኩ። 0
ḥa-e-k----ī--’-lībe-al-k-። h---- k----- t------ a----- h-a-e k-f-l- t-e-ī-e a-o-u- --------------------------- ḥade kifilī t’elībe aloku።
Mani sauc Millere. ሽ-ይ--ለር---። ሽ-- ሙ-- እ-- ሽ-ይ ሙ-ር እ-። ----------- ሽመይ ሙለር እዩ። 0
shi-eyi--u--r--iyu። s------ m----- i--- s-i-e-i m-l-r- i-u- ------------------- shimeyi muleri iyu።
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. ን-- ክፍሊ -ድል------። ን-- ክ-- የ---- ኣ- ። ን-ል ክ-ሊ የ-ል-ኒ ኣ- ። ------------------ ንጽል ክፍሊ የድልየኒ ኣሎ ። 0
ni-s---- -if--ī-y-d-----n--al- ። n------- k----- y--------- a-- ። n-t-’-l- k-f-l- y-d-l-y-n- a-o ። -------------------------------- nits’ili kifilī yediliyenī alo ።
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. ድርብ---ሊ -ድ-የኒ -ሎ ። ድ-- ክ-- የ---- ኣ- ። ድ-ብ ክ-ሊ የ-ል-ኒ ኣ- ። ------------------ ድርብ ክፍሊ የድልየኒ ኣሎ ። 0
dir-b- k--i-ī-----li-e-ī--lo ። d----- k----- y--------- a-- ። d-r-b- k-f-l- y-d-l-y-n- a-o ። ------------------------------ diribi kifilī yediliyenī alo ።
Cik maksā istaba par vienu nakti? ክ-ደ- -ግ--ን-ደ--ይቲ? ክ--- ዋ-- ን-- ለ--- ክ-ደ- ዋ-ኡ ን-ደ ለ-ቲ- ----------------- ክንደይ ዋግኡ ንሓደ ለይቲ? 0
k-ni-e---wag-’--n---a-- l--i-ī? k------- w----- n------ l------ k-n-d-y- w-g-’- n-h-a-e l-y-t-? ------------------------------- kinideyi wagi’u niḥade leyitī?
Es vēlos istabu ar vannu. ኣ- ሓደ-ክ-ሊ -- መሕጸቢ ----። ኣ- ሓ- ክ-- ም- መ--- ደ-- ። ኣ- ሓ- ክ-ሊ ም- መ-ጸ- ደ-የ ። ----------------------- ኣነ ሓደ ክፍሊ ምስ መሕጸቢ ደልየ ። 0
ane-h-ad- -if--ī m--i meh-its-e-- deli-e-። a-- h---- k----- m--- m---------- d----- ። a-e h-a-e k-f-l- m-s- m-h-i-s-e-ī d-l-y- ። ------------------------------------------ ane ḥade kifilī misi meḥits’ebī deliye ።
Es vēlos istabu ar dušu. ሻ---ዘለ--ክፍ---ልየ። ሻ-- ዘ-- ክ-- ደ--- ሻ-ር ዘ-ዎ ክ-ሊ ደ-የ- ---------------- ሻወር ዘለዎ ክፍሊ ደልየ። 0
sha------el-w--ki--l- -el--e። s------ z----- k----- d------ s-a-e-i z-l-w- k-f-l- d-l-y-። ----------------------------- shaweri zelewo kifilī deliye።
Vai es varu apskatīt istabu? ነ- ክፍሊ----ይዮ እኽ-- -? ነ- ክ-- ክ---- እ--- ዶ- ነ- ክ-ሊ ክ-እ-ዮ እ-እ- ዶ- -------------------- ነቲ ክፍሊ ክርእይዮ እኽእል ዶ? 0
net--k-fi-ī-kir-’-y-y-----i’ili-d-? n--- k----- k--------- i------- d-- n-t- k-f-l- k-r-’-y-y- i-̱-’-l- d-? ----------------------------------- netī kifilī kiri’iyiyo iẖi’ili do?
Vai te ir garāža? ኣብዚ--ራጅ-ኣ--ዶ? ኣ-- ጋ-- ኣ- ዶ- ኣ-ዚ ጋ-ጅ ኣ- ዶ- ------------- ኣብዚ ጋራጅ ኣሎ ዶ? 0
abi---gar--- alo-d-? a---- g----- a-- d-- a-i-ī g-r-j- a-o d-? -------------------- abizī garaji alo do?
Vai te ir seifs? ኣ-ዚ-ሰይፍ ኣሎ ዶ? ኣ-- ሰ-- ኣ- ዶ- ኣ-ዚ ሰ-ፍ ኣ- ዶ- ------------- ኣብዚ ሰይፍ ኣሎ ዶ? 0
ab----sey--i--lo do? a---- s----- a-- d-- a-i-ī s-y-f- a-o d-? -------------------- abizī seyifi alo do?
Vai te ir fakss? ኣ-- ፋክ- መግበ---ሎ--? ኣ-- ፋ-- መ--- ኣ- ዶ- ኣ-ዚ ፋ-ስ መ-በ- ኣ- ዶ- ------------------ ኣብዚ ፋክስ መግበሪ ኣሎ ዶ? 0
ab-zī f-k-si -e-ib--ī-a---do? a---- f----- m------- a-- d-- a-i-ī f-k-s- m-g-b-r- a-o d-? ----------------------------- abizī fakisi megiberī alo do?
Labi, es ņemšu šo istabu. ጽቡቕ- -ቲ -ፍሊ -ወ-- እ- ። ጽ--- እ- ክ-- ክ--- እ- ። ጽ-ቕ- እ- ክ-ሊ ክ-ስ- እ- ። --------------------- ጽቡቕ፣ እቲ ክፍሊ ክወስዶ እየ ። 0
t-’ibuḵ’---i----i------i--s-d---y--። t---------- i-- k----- k------- i-- ። t-’-b-k-’-፣ i-ī k-f-l- k-w-s-d- i-e ። ------------------------------------- ts’ibuḵ’i፣ itī kifilī kiwesido iye ።
Te ir atslēgas. መፍት- -ብዚ -ን--። መ--- ኣ-- እ---- መ-ት- ኣ-ዚ እ-ሀ-። -------------- መፍትሕ ኣብዚ እንሀለ። 0
mef---ḥi -b-z- --i----። m-------- a---- i------- m-f-t-h-i a-i-ī i-i-ā-e- ------------------------ mefitiḥi abizī inihāle።
Te ir mana bagāža. ሳ--- -ብ- -ሎ። ሳ--- ኣ-- ኣ-- ሳ-ጣ- ኣ-ዚ ኣ-። ------------ ሳንጣይ ኣብዚ ኣሎ። 0
s--it-a-- -biz- a--። s-------- a---- a--- s-n-t-a-i a-i-ī a-o- -------------------- sanit’ayi abizī alo።
Cikos ir brokastis? ቁር--ሰዓት ክ-ደይ-ኢ-? ቁ-- ሰ-- ክ--- ኢ-- ቁ-ሲ ሰ-ት ክ-ደ- ኢ-? ---------------- ቁርሲ ሰዓት ክንደይ ኢዩ? 0
k’urisī-s-‘-t- --nid-yi---u? k------ s----- k------- ī--- k-u-i-ī s-‘-t- k-n-d-y- ī-u- ---------------------------- k’urisī se‘ati kinideyi īyu?
Cikos ir pusdienas? ምሳ- ሰዓ---ንደይ -ዩ? ም-- ሰ-- ክ--- ኣ-- ም-ሕ ሰ-ት ክ-ደ- ኣ-? ---------------- ምሳሕ ሰዓት ክንደይ ኣዩ? 0
m-sa-̣i -e-----k-ni-eyi--yu? m------ s----- k------- a--- m-s-h-i s-‘-t- k-n-d-y- a-u- ---------------------------- misaḥi se‘ati kinideyi ayu?
Cikos ir vakariņas? ድራርሰዓት----ይ -ዩ? ድ----- ክ--- ኢ-- ድ-ር-ዓ- ክ-ደ- ኢ-? --------------- ድራርሰዓት ክንደይ ኢዩ? 0
di----se‘a-i ---ide-i-ī--? d----------- k------- ī--- d-r-r-s-‘-t- k-n-d-y- ī-u- -------------------------- dirarise‘ati kinideyi īyu?

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!