Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   sl Preteklost 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [enainosemdeset]

Preteklost 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
rakstīt pi---i pisati 0
Viņš rakstīja vēstuli. On j- n------ p----. On je napisal pismo. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. In o-- j- n------- r----------. In ona je napisala razglednico. 0
lasīt br--i brati 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. On j- b--- r-----. On je bral revijo. 0
Un viņa lasīja grāmatu. In o-- j- b---- k-----. In ona je brala knjigo. 0
ņemt vz--i vzeti 0
Viņš paņēma cigareti. Vz-- j- e-- c-------. Vzel je eno cigareto. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Vz--- j- e- k----- č-------. Vzela je en košček čokolade. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. On j- b-- n------- o-- p- z-----. On je bil nezvest, ona pa zvesta. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. On j- b-- l--- o-- p- m-------. On je bil len, ona pa marljiva. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. On j- b-- r----- o-- p- b-----. On je bil reven, ona pa bogata. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. On n- i--- d------- p-- p- d------. On ni imel denarja, pač pa dolgove. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. On n- i--- s----- p-- p- s----. On ni imel sreče, pač pa smolo. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. On n- b-- u------- p-- p- j- b-- n--------. On ni bil uspešen, pač pa je bil neuspešen. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. On n- b-- z---------- p-- p- j- b-- n-----------. On ni bil zadovoljen, pač pa je bil nezadovoljen. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. On n- b-- s------ p-- p- j- b-- n-------. On ni bil srečen, pač pa je bil nesrečen. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. On n- b-- s---------- p-- p- j- b-- a----------. On ni bil simpatičen, pač pa je bil antipatičen. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.