Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   it Passato 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [ottantuno]

Passato 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
rakstīt scr----e s------- s-r-v-r- -------- scrivere 0
Viņš rakstīja vēstuli. Lui-------i--o un- lett---. L-- h- s------ u-- l------- L-i h- s-r-t-o u-a l-t-e-a- --------------------------- Lui ha scritto una lettera. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. E -ei-h- s---tto un- c-rtolina. E l-- h- s------ u-- c--------- E l-i h- s-r-t-o u-a c-r-o-i-a- ------------------------------- E lei ha scritto una cartolina. 0
lasīt l--g--e l------ l-g-e-e ------- leggere 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. L---h-----t- --- -i---t-. L-- h- l---- u-- r------- L-i h- l-t-o u-a r-v-s-a- ------------------------- Lui ha letto una rivista. 0
Un viņa lasīja grāmatu. E-l-i -a-le-t---- li-ro. E l-- h- l---- u- l----- E l-i h- l-t-o u- l-b-o- ------------------------ E lei ha letto un libro. 0
ņemt pre-d-re p------- p-e-d-r- -------- prendere 0
Viņš paņēma cigareti. L-i-h----e-- una -ig--e-ta. L-- h- p---- u-- s--------- L-i h- p-e-o u-a s-g-r-t-a- --------------------------- Lui ha preso una sigaretta. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Lei h- p------- -ez-o-di ----c--a-o. L-- h- p---- u- p---- d- c---------- L-i h- p-e-o u- p-z-o d- c-o-c-l-t-. ------------------------------------ Lei ha preso un pezzo di cioccolato. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Lui-e-a---f--e-e---a le- -ra--ed---. L-- e-- i-------- m- l-- e-- f------ L-i e-a i-f-d-l-, m- l-i e-a f-d-l-. ------------------------------------ Lui era infedele, ma lei era fedele. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Lui---- -ig--, -- l-i--ra--tt---. L-- e-- p----- m- l-- e-- a------ L-i e-a p-g-o- m- l-i e-a a-t-v-. --------------------------------- Lui era pigro, ma lei era attiva. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Lu- -ra po--ro, m- l-- era ri-ca. L-- e-- p------ m- l-- e-- r----- L-i e-a p-v-r-, m- l-i e-a r-c-a- --------------------------------- Lui era povero, ma lei era ricca. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Lui-non ave-- ---di -- ---it-. L-- n-- a---- s---- m- d------ L-i n-n a-e-a s-l-i m- d-b-t-. ------------------------------ Lui non aveva soldi ma debiti. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Lui--on---ev--f----na -- sf--t---. L-- n-- a---- f------ m- s-------- L-i n-n a-e-a f-r-u-a m- s-o-t-n-. ---------------------------------- Lui non aveva fortuna ma sfortuna. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. L-i--o- avev--su------ -- -ns--c-s--. L-- n-- a---- s------- m- i---------- L-i n-n a-e-a s-c-e-s- m- i-s-c-e-s-. ------------------------------------- Lui non aveva successo ma insuccesso. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Lui -o----a --nt---o -- sco-tento. L-- n-- e-- c------- m- s--------- L-i n-n e-a c-n-e-t- m- s-o-t-n-o- ---------------------------------- Lui non era contento ma scontento. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Lui --n e-a---li----- in-eli--. L-- n-- e-- f----- m- i-------- L-i n-n e-a f-l-c- m- i-f-l-c-. ------------------------------- Lui non era felice ma infelice. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. L-i--o---r--si----ico-m- a---p--ico. L-- n-- e-- s-------- m- a---------- L-i n-n e-a s-m-a-i-o m- a-t-p-t-c-. ------------------------------------ Lui non era simpatico ma antipatico. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.