Sarunvārdnīca

Pagātne 1   »   Przeszłość 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [osiemdziesiąt jeden]

+

Przeszłość 1

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu poļu Spēlēt Vairāk
rakstīt pi--ć pisać 0 +
Viņš rakstīja vēstuli. On p---- l---. On pisał list. 0 +
Un viņa rakstīja pastkarti. A o-- p----- k-----. A ona pisała kartkę. 0 +
     
lasīt cz---ć czytać 0 +
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. On c----- k------- c---------. On czytał kolorowe czasopismo. 0 +
Un viņa lasīja grāmatu. A o-- c------ k------. A ona czytała książkę. 0 +
     
ņemt wz--ć wziąć 0 +
Viņš paņēma cigareti. On w---- p--------. On wziął papierosa. 0 +
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. On- w----- k----- c--------. Ona wzięła kostkę czekolady. 0 +
     
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. On b-- n--------- a-- o-- b--- w-----. On był niewierny, ale ona była wierna. 0 +
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. On b-- l------ a-- o-- b--- p--------. On był leniwy, ale ona była pracowita. 0 +
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. On b-- b------ a-- o-- b--- b-----. On był biedny, ale ona była bogata. 0 +
     
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. On n-- m--- p--------- l--- d----. On nie miał pieniędzy, lecz długi. 0 +
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. On n-- m--- s--------- l--- p----. On nie miał szczęścia, lecz pecha. 0 +
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. On n-- m--- s-------- l--- n------------. On nie miał sukcesów, lecz niepowodzenia. 0 +
     
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. On n-- b-- z---------- l--- n------------. On nie był zadowolony, lecz niezadowolony. 0 +
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. On n-- b-- s---------- l--- n------------. On nie był szczęśliwy, lecz nieszczęśliwy. 0 +
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. On n-- b-- s----------- l--- n-------------. On nie był sympatyczny, lecz niesympatyczny. 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.