Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   af Verlede tyd 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [een en tagtig]

Verlede tyd 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt sk-yf s---- s-r-f ----- skryf 0
Viņš rakstīja vēstuli. H- h-t ’n b-i-- ---k--f. H- h-- ’- b---- g------- H- h-t ’- b-i-f g-s-r-f- ------------------------ Hy het ’n brief geskryf. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. En--- he- -- -aartjie g--kry-. E- s- h-- ’- k------- g------- E- s- h-t ’- k-a-t-i- g-s-r-f- ------------------------------ En sy het ’n kaartjie geskryf. 0
lasīt l--s l--- l-e- ---- lees 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Hy-h-t ---t-d-k-i- -el--s. H- h-- ’- t------- g------ H- h-t ’- t-d-k-i- g-l-e-. -------------------------- Hy het ’n tydskrif gelees. 0
Un viņa lasīja grāmatu. E--sy het ’n-b--k--el-e-. E- s- h-- ’- b--- g------ E- s- h-t ’- b-e- g-l-e-. ------------------------- En sy het ’n boek gelees. 0
ņemt n----/-vat n--- / v-- n-e- / v-t ---------- neem / vat 0
Viņš paņēma cigareti. Hy--et -- ----re--g-nee-. H- h-- ’- s------ g------ H- h-t ’- s-g-r-t g-n-e-. ------------------------- Hy het ’n sigaret geneem. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. S- --t--- -tuk-s--k----e-ge-e--. S- h-- ’- s--- s-------- g------ S- h-t ’- s-u- s-o-o-a-e g-n-e-. -------------------------------- Sy het ’n stuk sjokolade geneem. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. H--was o--rou,--a-r------- -et--u. H- w-- o------ m--- s- w-- g------ H- w-s o-t-o-, m-a- s- w-s g-t-o-. ---------------------------------- Hy was ontrou, maar sy was getrou. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. H------l--,--a-- sy --s f-uk-. H- w-- l--- m--- s- w-- f----- H- w-s l-i- m-a- s- w-s f-u-s- ------------------------------ Hy was lui, maar sy was fluks. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Hy---s -rm,-m-a- sy---s ryk. H- w-- a--- m--- s- w-- r--- H- w-s a-m- m-a- s- w-s r-k- ---------------------------- Hy was arm, maar sy was ryk. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Hy--e- ------e-d n--, ne------d. H- h-- g--- g--- n--- n-- s----- H- h-t g-e- g-l- n-e- n-t s-u-d- -------------------------------- Hy het geen geld nie, net skuld. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. H- het g--n-g---k ---, --t-s--g---g--u-. H- h-- g--- g---- n--- n-- s----- g----- H- h-t g-e- g-l-k n-e- n-t s-e-t- g-l-k- ---------------------------------------- Hy het geen geluk nie, net slegte geluk. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Hy ------en-s--s-- n--,-net --ru-sl-e. H- h-- g--- s----- n--- n-- t--------- H- h-t g-e- s-k-e- n-e- n-t t-r-g-l-e- -------------------------------------- Hy het geen sukses nie, net terugslae. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. H- ----n-- --v---e ni-- --a- o-te--ede. H- w-- n-- t------ n--- m--- o--------- H- w-s n-e t-v-e-e n-e- m-a- o-t-v-e-e- --------------------------------------- Hy was nie tevrede nie, maar ontevrede. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. H- --s -i--ge-uk-ig----- -aar--ng-l-k---. H- w-- n-- g------- n--- m--- o---------- H- w-s n-e g-l-k-i- n-e- m-a- o-g-l-k-i-. ----------------------------------------- Hy was nie gelukkig nie, maar ongelukkig. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. H- -a---i- aa-ge--a----e--m-ar-onaa-gen-a-. H- w-- n-- a-------- n--- m--- o----------- H- w-s n-e a-n-e-a-m n-e- m-a- o-a-n-e-a-m- ------------------------------------------- Hy was nie aangenaam nie, maar onaangenaam. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.