Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   cs Časové údaje

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [osm]

Časové údaje

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Pro-i--e! P-------- P-o-i-t-! --------- Promiňte! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? K--i-----h-d-n----osí-? K---- j- h----- p------ K-l-k j- h-d-n- p-o-í-? ----------------------- Kolik je hodin, prosím? 0
Liels paldies. D-ku-i-m--ho-rát. D----- m--------- D-k-j- m-o-o-r-t- ----------------- Děkuji mnohokrát. 0
Pulkstenis ir viens. J---edna h-din-. J- j---- h------ J- j-d-a h-d-n-. ---------------- Je jedna hodina. 0
Pulkstenis ir divi. Js-u ------d--y. J--- d-- h------ J-o- d-ě h-d-n-. ---------------- Jsou dvě hodiny. 0
Pulkstenis ir trīs. J-ou--ř--ho--ny. J--- t-- h------ J-o- t-i h-d-n-. ---------------- Jsou tři hodiny. 0
Pulkstenis ir četri. Jso- čtyři ---in-. J--- č---- h------ J-o- č-y-i h-d-n-. ------------------ Jsou čtyři hodiny. 0
Pulkstenis ir pieci. Je -ě--ho---. J- p-- h----- J- p-t h-d-n- ------------- Je pět hodin. 0
Pulkstenis ir seši. J- -es- ho-i-. J- š--- h----- J- š-s- h-d-n- -------------- Je šest hodin. 0
Pulkstenis ir septiņi. J- sed--h-din. J- s--- h----- J- s-d- h-d-n- -------------- Je sedm hodin. 0
Pulkstenis ir astoņi. Je osm---d-n. J- o-- h----- J- o-m h-d-n- ------------- Je osm hodin. 0
Pulkstenis ir deviņi. Je d-----hod--. J- d---- h----- J- d-v-t h-d-n- --------------- Je devět hodin. 0
Pulkstenis ir desmit. J- --se- -od--. J- d---- h----- J- d-s-t h-d-n- --------------- Je deset hodin. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. Je-j---ná-- -odi-. J- j------- h----- J- j-d-n-c- h-d-n- ------------------ Je jedenáct hodin. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. J--dv----t h--i-. J- d------ h----- J- d-a-á-t h-d-n- ----------------- Je dvanáct hodin. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. J-d-a--in--a -- šedesát se-und. J---- m----- m- š------ s------ J-d-a m-n-t- m- š-d-s-t s-k-n-. ------------------------------- Jedna minuta má šedesát sekund. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. Jedna h-dina-má -e----- m----. J---- h----- m- š------ m----- J-d-a h-d-n- m- š-d-s-t m-n-t- ------------------------------ Jedna hodina má šedesát minut. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Je-e----n ---d-ac-t čty---h-d--. J---- d-- m- d----- č---- h----- J-d-n d-n m- d-a-e- č-y-i h-d-n- -------------------------------- Jeden den má dvacet čtyři hodin. 0

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!