Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   no Klokkeslett

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [åtte]

Klokkeslett

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Unnsk-l-! U-------- U-n-k-l-! --------- Unnskyld! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Hva er-k--k--? H-- e- k------ H-a e- k-o-k-? -------------- Hva er klokka? 0
Liels paldies. T--en t-kk. T---- t---- T-s-n t-k-. ----------- Tusen takk. 0
Pulkstenis ir viens. Klo----er-e-t. K----- e- e--- K-o-k- e- e-t- -------------- Klokka er ett. 0
Pulkstenis ir divi. K-o-------t-. K----- e- t-- K-o-k- e- t-. ------------- Klokka er to. 0
Pulkstenis ir trīs. K-ok-- er -r-. K----- e- t--- K-o-k- e- t-e- -------------- Klokka er tre. 0
Pulkstenis ir četri. Kl-----e--f-re. K----- e- f---- K-o-k- e- f-r-. --------------- Klokka er fire. 0
Pulkstenis ir pieci. K-okk--er--e-. K----- e- f--- K-o-k- e- f-m- -------------- Klokka er fem. 0
Pulkstenis ir seši. K-o-k- er-sek-. K----- e- s---- K-o-k- e- s-k-. --------------- Klokka er seks. 0
Pulkstenis ir septiņi. Klokka e--sju. K----- e- s--- K-o-k- e- s-u- -------------- Klokka er sju. 0
Pulkstenis ir astoņi. K-okka -r-åt-e. K----- e- å---- K-o-k- e- å-t-. --------------- Klokka er åtte. 0
Pulkstenis ir deviņi. Kl--k--e---i. K----- e- n-- K-o-k- e- n-. ------------- Klokka er ni. 0
Pulkstenis ir desmit. K------er---. K----- e- t-- K-o-k- e- t-. ------------- Klokka er ti. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. K-o-ka ---elle--. K----- e- e------ K-o-k- e- e-l-v-. ----------------- Klokka er elleve. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. K-okka--------. K----- e- t---- K-o-k- e- t-l-. --------------- Klokka er tolv. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Et --nu----a- s-ks-i---------. E- m----- h-- s----- s-------- E- m-n-t- h-r s-k-t- s-k-n-e-. ------------------------------ Et minutt har seksti sekunder. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. E- -i-e h-r s----i mi---t-r. E- t--- h-- s----- m-------- E- t-m- h-r s-k-t- m-n-t-e-. ---------------------------- En time har seksti minutter. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. E------h-----u-f-r--t-m--. E- d-- h-- t------- t----- E- d-g h-r t-u-f-r- t-m-r- -------------------------- En dag har tjuefire timer. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!