Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   ka საათის დროები

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [რვა]

8 [rva]

საათის დროები

[saatis droebi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gruzīnu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! მა---ი-თ! მ-------- მ-პ-ტ-ე-! --------- მაპატიეთ! 0
m-p-at-iet! m---------- m-p-a-'-e-! ----------- map'at'iet!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? უ--ცრ-ვა-, -ო-ელ-----თ-ა? უ--------- რ----- ს------ უ-ა-რ-ვ-დ- რ-მ-ლ- ს-ა-ი-? ------------------------- უკაცრავად, რომელი საათია? 0
u-'--sra-ad, r--eli-sa---a? u----------- r----- s------ u-'-t-r-v-d- r-m-l- s-a-i-? --------------------------- uk'atsravad, romeli saatia?
Liels paldies. დ--ი მ-დ-ო-ა. დ--- მ------- დ-დ- მ-დ-ო-ა- ------------- დიდი მადლობა. 0
did----d--ba. d--- m------- d-d- m-d-o-a- ------------- didi madloba.
Pulkstenis ir viens. პირვ--- -ა---ა. პ------ ს------ პ-რ-ე-ი ს-ა-ი-. --------------- პირველი საათია. 0
p--r---- sa--i-. p------- s------ p-i-v-l- s-a-i-. ---------------- p'irveli saatia.
Pulkstenis ir divi. ორი-ს-ა--ა. ო-- ს------ ო-ი ს-ა-ი-. ----------- ორი საათია. 0
o-i ------. o-- s------ o-i s-a-i-. ----------- ori saatia.
Pulkstenis ir trīs. სამი------ა. ს--- ს------ ს-მ- ს-ა-ი-. ------------ სამი საათია. 0
s-m- s--tia. s--- s------ s-m- s-a-i-. ------------ sami saatia.
Pulkstenis ir četri. ო----ს-ა-ი-. ო--- ს------ ო-ხ- ს-ა-ი-. ------------ ოთხი საათია. 0
ot-hi saati-. o---- s------ o-k-i s-a-i-. ------------- otkhi saatia.
Pulkstenis ir pieci. ხ--- საათი-. ხ--- ს------ ხ-თ- ს-ა-ი-. ------------ ხუთი საათია. 0
kh-ti sa--ia. k---- s------ k-u-i s-a-i-. ------------- khuti saatia.
Pulkstenis ir seši. ექ-სი -ა--ია. ე---- ს------ ე-ვ-ი ს-ა-ი-. ------------- ექვსი საათია. 0
e--s---aatia. e---- s------ e-v-i s-a-i-. ------------- ekvsi saatia.
Pulkstenis ir septiņi. შ-ი-- საათ--. შ---- ს------ შ-ი-ი ს-ა-ი-. ------------- შვიდი საათია. 0
shvi-- saa--a. s----- s------ s-v-d- s-a-i-. -------------- shvidi saatia.
Pulkstenis ir astoņi. რვ-------ა. რ-- ს------ რ-ა ს-ა-ი-. ----------- რვა საათია. 0
rva --a--a. r-- s------ r-a s-a-i-. ----------- rva saatia.
Pulkstenis ir deviņi. ცხ-- -აათია. ც--- ს------ ც-რ- ს-ა-ი-. ------------ ცხრა საათია. 0
ts---a ---t-a. t----- s------ t-k-r- s-a-i-. -------------- tskhra saatia.
Pulkstenis ir desmit. ა-ი ს--თ--. ა-- ს------ ა-ი ს-ა-ი-. ----------- ათი საათია. 0
a-i --a-i-. a-- s------ a-i s-a-i-. ----------- ati saatia.
Pulkstenis ir vienpadsmit. თ-რთ-ეტი სა----. თ------- ს------ თ-რ-მ-ტ- ს-ა-ი-. ---------------- თერთმეტი საათია. 0
t-r---t---s-----. t-------- s------ t-r-m-t-i s-a-i-. ----------------- tertmet'i saatia.
Pulkstenis ir divpadsmit. თ-რმ--- -აა---. თ------ ს------ თ-რ-ე-ი ს-ა-ი-. --------------- თორმეტი საათია. 0
to-me-----aat-a. t------- s------ t-r-e-'- s-a-i-. ---------------- tormet'i saatia.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. ერთ---თ-ი სა--ც-------. ე-- წ---- ს----- წ----- ე-თ წ-თ-ი ს-მ-ც- წ-მ-ა- ----------------------- ერთ წუთში სამოცი წამია. 0
e-- t--u--hi-s-m--si-t--a---. e-- t------- s------ t------- e-t t-'-t-h- s-m-t-i t-'-m-a- ----------------------------- ert ts'utshi samotsi ts'amia.
Stundā ir sešdesmit minūtes. ერთ -ა-თ----ამო-----თ-ა. ე-- ს----- ს----- წ----- ე-თ ს-ა-შ- ს-მ-ც- წ-თ-ა- ------------------------ ერთ საათში სამოცი წუთია. 0
e-t-s--t-hi ---ot---ts'-ti-. e-- s------ s------ t------- e-t s-a-s-i s-m-t-i t-'-t-a- ---------------------------- ert saatshi samotsi ts'utia.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. ერთ --ე-- ო-დ-ოთხი--ა-თია. ე-- დ---- ო------- ს------ ე-თ დ-ე-ი ო-დ-ო-ხ- ს-ა-ი-. -------------------------- ერთ დღეში ოცდაოთხი საათია. 0
er- -----hi-o-s-aotkh--s----a. e-- d------ o--------- s------ e-t d-h-s-i o-s-a-t-h- s-a-i-. ------------------------------ ert dgheshi otsdaotkhi saatia.

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!