Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   sr Сати

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [осам]

8 [osam]

Сати

[Sati]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! И-----те! И-------- И-в-н-т-! --------- Извините! 0
Izvinite! I-------- I-v-n-t-! --------- Izvinite!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? М-лим В-с- к--и-о -е сат-? М---- В--- к----- ј- с---- М-л-м В-с- к-л-к- ј- с-т-? -------------------------- Молим Вас, колико је сати? 0
Molim Vas--kol-ko--e-sat-? M---- V--- k----- j- s---- M-l-m V-s- k-l-k- j- s-t-? -------------------------- Molim Vas, koliko je sati?
Liels paldies. М---о -в--а! М---- х----- М-о-о х-а-а- ------------ Много хвала! 0
Mn-go h-al-! M---- h----- M-o-o h-a-a- ------------ Mnogo hvala!
Pulkstenis ir viens. Јед----е ---. Ј---- ј- с--- Ј-д-н ј- с-т- ------------- Један је сат. 0
J-----j----t. J---- j- s--- J-d-n j- s-t- ------------- Jedan je sat.
Pulkstenis ir divi. Д-а-с- са-а. Д-- с- с---- Д-а с- с-т-. ------------ Два су сата. 0
Dva -- --ta. D-- s- s---- D-a s- s-t-. ------------ Dva su sata.
Pulkstenis ir trīs. Т-- с--сата. Т-- с- с---- Т-и с- с-т-. ------------ Три су сата. 0
T-- -u s--a. T-- s- s---- T-i s- s-t-. ------------ Tri su sata.
Pulkstenis ir četri. Че--ри-су са--. Ч----- с- с---- Ч-т-р- с- с-т-. --------------- Четири су сата. 0
Čet-ri -u -ata. Č----- s- s---- Č-t-r- s- s-t-. --------------- Četiri su sata.
Pulkstenis ir pieci. П-- ј- ---и. П-- ј- с---- П-т ј- с-т-. ------------ Пет је сати. 0
Pet j----t-. P-- j- s---- P-t j- s-t-. ------------ Pet je sati.
Pulkstenis ir seši. Шес- је сати. Ш--- ј- с---- Ш-с- ј- с-т-. ------------- Шест је сати. 0
Še-t je---ti. Š--- j- s---- Š-s- j- s-t-. ------------- Šest je sati.
Pulkstenis ir septiņi. Сед----- -а-и. С---- ј- с---- С-д-м ј- с-т-. -------------- Седам је сати. 0
Se-a--j- -a-i. S---- j- s---- S-d-m j- s-t-. -------------- Sedam je sati.
Pulkstenis ir astoņi. Ос-м ј- -а-и. О--- ј- с---- О-а- ј- с-т-. ------------- Осам је сати. 0
O--- -e---t-. O--- j- s---- O-a- j- s-t-. ------------- Osam je sati.
Pulkstenis ir deviņi. Д---- -- --ти . Д---- ј- с--- . Д-в-т ј- с-т- . --------------- Девет је сати . 0
D-v-t----sati-. D---- j- s--- . D-v-t j- s-t- . --------------- Devet je sati .
Pulkstenis ir desmit. Д---т--е--ати. Д---- ј- с---- Д-с-т ј- с-т-. -------------- Десет је сати. 0
Des-t--e--a-i. D---- j- s---- D-s-t j- s-t-. -------------- Deset je sati.
Pulkstenis ir vienpadsmit. Јед-на-с- ј--с--и. Ј-------- ј- с---- Ј-д-н-е-т ј- с-т-. ------------------ Једанаест је сати. 0
Je-a-a--t--e --ti. J-------- j- s---- J-d-n-e-t j- s-t-. ------------------ Jedanaest je sati.
Pulkstenis ir divpadsmit. Д---ае-т -е --ти. Д------- ј- с---- Д-а-а-с- ј- с-т-. ----------------- Дванаест је сати. 0
D--nae-t-j- -ati. D------- j- s---- D-a-a-s- j- s-t-. ----------------- Dvanaest je sati.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Ј-дна м-ну-- има-ш-зд-с----е---ди. Ј---- м----- и-- ш------- с------- Ј-д-а м-н-т- и-а ш-з-е-е- с-к-н-и- ---------------------------------- Једна минута има шездесет секунди. 0
J-d-a--i--t---ma----dese- sek-n-i. J---- m----- i-- š------- s------- J-d-a m-n-t- i-a š-z-e-e- s-k-n-i- ---------------------------------- Jedna minuta ima šezdeset sekundi.
Stundā ir sešdesmit minūtes. Ј--а----т-и-а ш---е--т--и---а. Ј---- с-- и-- ш------- м------ Ј-д-н с-т и-а ш-з-е-е- м-н-т-. ------------------------------ Један сат има шездесет минута. 0
J--a- -at -m- ---de-et -inu--. J---- s-- i-- š------- m------ J-d-n s-t i-a š-z-e-e- m-n-t-. ------------------------------ Jedan sat ima šezdeset minuta.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Је-ан-дан-и-а д-а-е-ет и-ч-т-ри -ата. Ј---- д-- и-- д------- и ч----- с---- Ј-д-н д-н и-а д-а-е-е- и ч-т-р- с-т-. ------------------------------------- Један дан има двадесет и четири сата. 0
J-d---d-n im----a-ese- i-če-----s-t-. J---- d-- i-- d------- i č----- s---- J-d-n d-n i-a d-a-e-e- i č-t-r- s-t-. ------------------------------------- Jedan dan ima dvadeset i četiri sata.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!