Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   kk The time

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [Сегіз]

8 [Segiz]

The time

[Täwlik üaqıtı / Sağat]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Ке--р-ңіз! К--------- К-ш-р-ң-з- ---------- Кешіріңіз! 0
K------i-! K--------- K-ş-r-ñ-z- ---------- Keşiriñiz!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Са-ат -еш- б---ы? С---- н--- б----- С-ғ-т н-ш- б-л-ы- ----------------- Сағат неше болды? 0
S--a- n--e b--dı? S---- n--- b----- S-ğ-t n-ş- b-l-ı- ----------------- Sağat neşe boldı?
Liels paldies. К-п -ахмет. К-- р------ К-п р-х-е-. ----------- Көп рахмет. 0
K-p-ra--e-. K-- r------ K-p r-x-e-. ----------- Köp raxmet.
Pulkstenis ir viens. С-ғат-бі-. С---- б--- С-ғ-т б-р- ---------- Сағат бір. 0
Sa--- -i-. S---- b--- S-ğ-t b-r- ---------- Sağat bir.
Pulkstenis ir divi. Са-а- ек-. С---- е--- С-ғ-т е-і- ---------- Сағат екі. 0
S---- eki. S---- e--- S-ğ-t e-i- ---------- Sağat eki.
Pulkstenis ir trīs. Сағ-- --. С---- ү-- С-ғ-т ү-. --------- Сағат үш. 0
S-----üş. S---- ü-- S-ğ-t ü-. --------- Sağat üş.
Pulkstenis ir četri. Са-а- -өр-. С---- т---- С-ғ-т т-р-. ----------- Сағат төрт. 0
Sağ-t-t---. S---- t---- S-ğ-t t-r-. ----------- Sağat tört.
Pulkstenis ir pieci. С---т--е-. С---- б--- С-ғ-т б-с- ---------- Сағат бес. 0
Sa-at --s. S---- b--- S-ğ-t b-s- ---------- Sağat bes.
Pulkstenis ir seši. С---т---ты. С---- а---- С-ғ-т а-т-. ----------- Сағат алты. 0
S-ğa- -ltı. S---- a---- S-ğ-t a-t-. ----------- Sağat altı.
Pulkstenis ir septiņi. Сағ-- ж---. С---- ж---- С-ғ-т ж-т-. ----------- Сағат жеті. 0
Sa--- --ti. S---- j---- S-ğ-t j-t-. ----------- Sağat jeti.
Pulkstenis ir astoņi. С-ғат с--і-. С---- с----- С-ғ-т с-г-з- ------------ Сағат сегіз. 0
S--at seg--. S---- s----- S-ğ-t s-g-z- ------------ Sağat segiz.
Pulkstenis ir deviņi. С-ғат-т-ғ--. С---- т----- С-ғ-т т-ғ-з- ------------ Сағат тоғыз. 0
Sağ-- -oğ--. S---- t----- S-ğ-t t-ğ-z- ------------ Sağat toğız.
Pulkstenis ir desmit. Сағ-----. С---- о-- С-ғ-т о-. --------- Сағат он. 0
Sağ----n. S---- o-- S-ğ-t o-. --------- Sağat on.
Pulkstenis ir vienpadsmit. С--а- он бір. С---- о- б--- С-ғ-т о- б-р- ------------- Сағат он бір. 0
S-ğ-t-on bi-. S---- o- b--- S-ğ-t o- b-r- ------------- Sağat on bir.
Pulkstenis ir divpadsmit. С---т он ек-. С---- о- е--- С-ғ-т о- е-і- ------------- Сағат он екі. 0
S-ğat------i. S---- o- e--- S-ğ-t o- e-i- ------------- Sağat on eki.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Бір---н-т---а-п-с -е-у----ар. Б-- м------ а---- с----- б--- Б-р м-н-т-а а-п-с с-к-н- б-р- ----------------------------- Бір минутта алпыс секунд бар. 0
B-- -ï---t--a-----sek-n----r. B-- m------ a---- s----- b--- B-r m-n-t-a a-p-s s-k-n- b-r- ----------------------------- Bir mïnwtta alpıs sekwnd bar.
Stundā ir sešdesmit minūtes. Бі---а-а--- --пыс--ин-----р. Б-- с------ а---- м---- б--- Б-р с-ғ-т-а а-п-с м-н-т б-р- ---------------------------- Бір сағатта алпыс минут бар. 0
Bi-----atta--lpıs m--------. B-- s------ a---- m---- b--- B-r s-ğ-t-a a-p-s m-n-t b-r- ---------------------------- Bir sağatta alpıs mïnwt bar.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Бі- т------- --ы--- ---- ----- ---. Б-- т------- ж----- т--- с---- б--- Б-р т-у-і-т- ж-ы-м- т-р- с-ғ-т б-р- ----------------------------------- Бір тәулікте жиырма төрт сағат бар. 0
Bir ---l-kte--ï-rm- -ör--sa--t--ar. B-- t------- j----- t--- s---- b--- B-r t-w-i-t- j-ı-m- t-r- s-ğ-t b-r- ----------------------------------- Bir täwlikte jïırma tört sağat bar.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!