Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   af Inkopies

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [vier en vyftig]

Inkopies

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. Ek wil ’---e--enk --op. E- w-- ’- g------ k---- E- w-l ’- g-s-e-k k-o-. ----------------------- Ek wil ’n geskenk koop. 0
Bet neko pārāk dārgu. Ma-r --e-t- -uu- -ie. M--- n-- t- d--- n--- M-a- n-e t- d-u- n-e- --------------------- Maar nie te duur nie. 0
Varbūt rokassomiņu? M--ki-- ’n -a-d--k? M------ ’- h------- M-s-i-n ’- h-n-s-k- ------------------- Miskien ’n handsak? 0
Kādā krāsā? W-t-e- -l-ur -oe- -? W----- k---- s--- u- W-t-e- k-e-r s-e- u- -------------------- Watter kleur soek u? 0
Melnu, brūnu vai baltu? Swa--- --u---of---t? S----- b---- o- w--- S-a-t- b-u-n o- w-t- -------------------- Swart, bruin of wit? 0
Lielu vai mazu? ’---r--e-o---n k---nt-i-? ’- G---- o- ’- k--------- ’- G-o-e o- ’- k-e-n-j-e- ------------------------- ’n Grote of ’n kleintjie? 0
Vai es varētu apskatīt šo? Mag-ek--i---e--s--n a--e--i--? M-- e- d-- e-- s--- a--------- M-g e- d-e e-n s-e- a-s-b-i-f- ------------------------------ Mag ek die een sien asseblief? 0
Vai tā ir no ādas? Is --t-v-n -e-r g-m---? I- d-- v-- l--- g------ I- d-t v-n l-e- g-m-a-? ----------------------- Is dit van leer gemaak? 0
Vai tā ir no mākslīgās ādas? Of -s --t va- p--st-e-? O- i- d-- v-- p-------- O- i- d-t v-n p-a-t-e-? ----------------------- Of is dit van plastiek? 0
No ādas, protams. V-- -eer---a--u-l-k. V-- l---- n--------- V-n l-e-, n-t-u-l-k- -------------------- Van leer, natuurlik. 0
Tā ir īpaši laba kvalitāte. D-t i-----ond--se-go--e k-al-te-t. D-- i- b--------- g---- k--------- D-t i- b-s-n-e-s- g-e-e k-a-i-e-t- ---------------------------------- Dit is besonderse goeie kwaliteit. 0
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. E----e -a---a--i- wer------il-i-. E- d-- h------ i- w------ b------ E- d-e h-n-s-k i- w-r-l-k b-l-i-. --------------------------------- En die handsak is werklik billik. 0
Tā man patīk. E----u -aa----. E- h-- d------- E- h-u d-a-v-n- --------------- Ek hou daarvan. 0
To es ņemšu. E----l di- n-e-. E- s-- d-- n---- E- s-l d-t n-e-. ---------------- Ek sal dit neem. 0
Vai es to varēšu arī apmainīt? K-n e- -it -mr-i- -nd-en n-di-? K-- e- d-- o----- i----- n----- K-n e- d-t o-r-i- i-d-e- n-d-g- ------------------------------- Kan ek dit omruil indien nodig? 0
Pats par sevi saprotams. Va---l---r-k-nd. V--------------- V-n-e-f-p-e-e-d- ---------------- Vanselfsprekend. 0
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. O----a--dit-a--’n -e-ken---o--r-ai. O-- s-- d-- a- ’- g------ t-------- O-s s-l d-t a- ’- g-s-e-k t-e-r-a-. ----------------------------------- Ons sal dit as ’n geskenk toedraai. 0
Tur pāri tajā pusē ir kase. Da-- and--k-n- i- d-- kas--e-. D--- a-------- i- d-- k------- D-a- a-d-r-a-t i- d-e k-s-i-r- ------------------------------ Daar anderkant is die kassier. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…