Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   af In die taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [agt en dertig]

In die taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Bel-----bli-f -n-t---. B-- a-------- ’- t---- B-l a-s-b-i-f ’- t-x-. ---------------------- Bel asseblief ’n taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Ho-v--- -os --- n--di- -----e? H------ k-- d-- n- d-- s------ H-e-e-l k-s d-t n- d-e s-a-i-? ------------------------------ Hoeveel kos dit na die stasie? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Ho---el-ko--d-t n- d-e -ughaw-? H------ k-- d-- n- d-- l------- H-e-e-l k-s d-t n- d-e l-g-a-e- ------------------------------- Hoeveel kos dit na die lughawe? 0
Lūdzu, taisni. Ga---asse-l----re-uit---re-to-. G--- a-------- r----- v-------- G-a- a-s-b-i-f r-g-i- v-r-n-o-. ------------------------------- Gaan asseblief reguit vorentoe. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Dra-i ---e---e- h-er re--. D---- a-------- h--- r---- D-a-i a-s-b-i-f h-e- r-g-. -------------------------- Draai asseblief hier regs. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. D-aa- as-e--ief-li--s b- -i- hoe-. D---- a-------- l---- b- d-- h---- D-a-i a-s-b-i-f l-n-s b- d-e h-e-. ---------------------------------- Draai asseblief links by die hoek. 0
Es steidzos. E--i-----stig. E- i- h------- E- i- h-a-t-g- -------------- Ek is haastig. 0
Man vēl ir laiks. E---e- --d. E- h-- t--- E- h-t t-d- ----------- Ek het tyd. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! R-----e-l-e-----di--r. R- a-------- s-------- R- a-s-b-i-f s-a-i-e-. ---------------------- Ry asseblief stadiger. 0
Pieturiet te, lūdzu! Stop-asseb--ef h---. S--- a-------- h---- S-o- a-s-b-i-f h-e-. -------------------- Stop asseblief hier. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Wag--s---lief-’- oomb--k. W-- a-------- ’- o------- W-g a-s-b-i-f ’- o-m-l-k- ------------------------- Wag asseblief ’n oomblik. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ek----nou-n-- t---g. E- i- n------ t----- E- i- n-u-n-u t-r-g- -------------------- Ek is nou-nou terug. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Ge---sseb-ief vi--m- ’n k--ta-s-e. G-- a-------- v-- m- ’- k--------- G-e a-s-b-i-f v-r m- ’- k-i-a-s-e- ---------------------------------- Gee asseblief vir my ’n kwitansie. 0
Man nav sīknaudas. E---et-------eing--d----. E- h-- n-- k-------- n--- E- h-t n-e k-e-n-e-d n-e- ------------------------- Ek het nie kleingeld nie. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. D----n-di- haak- --u -sse-l--f -i- kl-in-eld. D-- i- d-- h---- h-- a-------- d-- k--------- D-s i- d-e h-a-, h-u a-s-b-i-f d-e k-e-n-e-d- --------------------------------------------- Dis in die haak, hou asseblief die kleingeld. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! K-- --m---a---er----a---------? K-- u m- n- h------ a---- n---- K-n u m- n- h-e-d-e a-r-s n-e-? ------------------------------- Kan u my na hierdie adres neem? 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Ka--u m------- ---el-n---? K-- u m- n- m- h---- n---- K-n u m- n- m- h-t-l n-e-? -------------------------- Kan u my na my hotel neem? 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! K-n-u my na d-- ---and-ne-m? K-- u m- n- d-- s----- n---- K-n u m- n- d-e s-r-n- n-e-? ---------------------------- Kan u my na die strand neem? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?