Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   af Vrae – Verlede tyd 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ses en tagtig]

Vrae – Verlede tyd 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? W-t-e--da---e-----gedra? W----- d-- h-- j- g----- W-t-e- d-s h-t j- g-d-a- ------------------------ Watter das het jy gedra? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? W-t--r ka- - ----r--et-jy--e-o-p? W----- k-- / m---- h-- j- g------ W-t-e- k-r / m-t-r h-t j- g-k-o-? --------------------------------- Watter kar / motor het jy gekoop? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Op wa-----koe-----h-t--- -n-ete--n? O- w----- k------ h-- j- i--------- O- w-t-e- k-e-a-t h-t j- i-g-t-k-n- ----------------------------------- Op watter koerant het jy ingeteken? 0
Ko Jūs redzējāt? Wie -e- - ges-e-? W-- h-- u g------ W-e h-t u g-s-e-? ----------------- Wie het u gesien? 0
Ko Jūs satikāt? W-- h-t-u--nt----? W-- h-- u o------- W-e h-t u o-t-o-t- ------------------ Wie het u ontmoet? 0
Ko Jūs atpazināt? W---h---u-herken? W-- h-- u h------ W-e h-t u h-r-e-? ----------------- Wie het u herken? 0
Kad Jūs piecēlāties? Wann-er het-u-opge--aa-? W------ h-- u o--------- W-n-e-r h-t u o-g-s-a-n- ------------------------ Wanneer het u opgestaan? 0
Kad Jūs sākāt? Wan-------- ---e-in? W------ h-- u b----- W-n-e-r h-t u b-g-n- -------------------- Wanneer het u begin? 0
Kad Jūs beidzāt? Wa---e- --t - -p-ehou? W------ h-- u o------- W-n-e-r h-t u o-g-h-u- ---------------------- Wanneer het u opgehou? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? W-aro------u --kke- --w---? W----- h-- u w----- g------ W-a-o- h-t u w-k-e- g-w-r-? --------------------------- Waarom het u wakker geword? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Wa---m------ ’n--nderwys-r---w--d? W----- h-- u ’- o--------- g------ W-a-o- h-t u ’- o-d-r-y-e- g-w-r-? ---------------------------------- Waarom het u ’n onderwyser geword? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? W-ar-- -et----n---x--g---e-? W----- h-- u ’- t--- g------ W-a-o- h-t u ’- t-x- g-n-e-? ---------------------------- Waarom het u ’n taxi geneem? 0
No kurienes jūs atnācāt? Waa-va-d-an-h-- u ge---? W---------- h-- u g----- W-a-v-n-a-n h-t u g-k-m- ------------------------ Waarvandaan het u gekom? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Wa-rh--n -e--- -eg-a-? W------- h-- u g------ W-a-h-e- h-t u g-g-a-? ---------------------- Waarheen het u gegaan? 0
Kur Jūs bijāt? Waa----s - g--e-s? W--- w-- u g------ W-a- w-s u g-w-e-? ------------------ Waar was u gewees? 0
Kam tu palīdzēji? Wie het -y--e-e-p? W-- h-- j- g------ W-e h-t j- g-h-l-? ------------------ Wie het jy gehelp? 0
Kam tu rakstīji? (Vir)---e h-t -y --s-ryf? (---- w-- h-- j- g------- (-i-) w-e h-t j- g-s-r-f- ------------------------- (Vir) wie het jy geskryf? 0
Kam tu atbildēji? Wi---e---y---a-t--or-? W-- h-- j- g---------- W-e h-t j- g-a-t-o-r-? ---------------------- Wie het jy geantwoord? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..