Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   af Besitlike voornaamwoorde 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sewe en sestig]

Besitlike voornaamwoorde 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
brilles d-e-b-il die bril d-e b-i- -------- die bril 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Hy--et--y -ril v-r--et. Hy het sy bril vergeet. H- h-t s- b-i- v-r-e-t- ----------------------- Hy het sy bril vergeet. 0
Kur tad ir viņa brilles? W--- het-hy----bril-g-lo-? Waar het hy sy bril gelos? W-a- h-t h- s- b-i- g-l-s- -------------------------- Waar het hy sy bril gelos? 0
pulkstenis di- ho-losie die horlosie d-e h-r-o-i- ------------ die horlosie 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. S- h-r--s-e----stu-k--d. Sy horlosie is stukkend. S- h-r-o-i- i- s-u-k-n-. ------------------------ Sy horlosie is stukkend. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Die---rl--i--h-ng------d-e-m--r. Die horlosie hang teen die muur. D-e h-r-o-i- h-n- t-e- d-e m-u-. -------------------------------- Die horlosie hang teen die muur. 0
pase die --sp--rt die paspoort d-e p-s-o-r- ------------ die paspoort 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. H- h-t--y --s---r--verlo--. Hy het sy paspoort verloor. H- h-t s- p-s-o-r- v-r-o-r- --------------------------- Hy het sy paspoort verloor. 0
Kur tad ir viņa pase? Waa--i- -- -aspoor- -a-? Waar is sy paspoort dan? W-a- i- s- p-s-o-r- d-n- ------------------------ Waar is sy paspoort dan? 0
viņi – viņu hu-le-- -u--e hulle – hulle h-l-e – h-l-e ------------- hulle – hulle 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Die-----e-s--an-nie --l---oue------- ni-. Die kinders kan nie hulle ouers vind nie. D-e k-n-e-s k-n n-e h-l-e o-e-s v-n- n-e- ----------------------------------------- Die kinders kan nie hulle ouers vind nie. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. M-------r --m hull--o-er- ---! Maar daar kom hulle ouers nou! M-a- d-a- k-m h-l-e o-e-s n-u- ------------------------------ Maar daar kom hulle ouers nou! 0
Jūs – Jūsu u-–-u u – u u – u ----- u – u 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Ho---as---re-s- -e-e-r --ll--? Hoe was u reis, Meneer Müller? H-e w-s u r-i-, M-n-e- M-l-e-? ------------------------------ Hoe was u reis, Meneer Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Wa-r--s u--r--- Meneer---ll-r? Waar is u vrou, Meneer Müller? W-a- i- u v-o-, M-n-e- M-l-e-? ------------------------------ Waar is u vrou, Meneer Müller? 0
Jūs – Jūsu u-– u u – u u – u ----- u – u 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? H---w-s----e--,-me-----Sc-midt? Hoe was u reis, mevrou Schmidt? H-e w-s u r-i-, m-v-o- S-h-i-t- ------------------------------- Hoe was u reis, mevrou Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? W-a- -s-u-m--,-----o---c-mi--? Waar is u man, mevrou Schmidt? W-a- i- u m-n- m-v-o- S-h-i-t- ------------------------------ Waar is u man, mevrou Schmidt? 0

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!