Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   af Bysinne met of

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [drie en negentig]

Bysinne met of

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Ek---et--ie -f h---y-li-- -e--ni-. Ek weet nie of hy my lief het nie. E- w-e- n-e o- h- m- l-e- h-t n-e- ---------------------------------- Ek weet nie of hy my lief het nie. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ek w--t -i---f--y-te-ug-o- ---. Ek weet nie of hy terugkom nie. E- w-e- n-e o- h- t-r-g-o- n-e- ------------------------------- Ek weet nie of hy terugkom nie. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. E- w-e- -i- -f -- m----- b-l--i-. Ek weet nie of hy my sal bel nie. E- w-e- n-e o- h- m- s-l b-l n-e- --------------------------------- Ek weet nie of hy my sal bel nie. 0
Vai viņš mani mīl? O- h--m--w-- li-f h--? Of hy my wel lief het? O- h- m- w-l l-e- h-t- ---------------------- Of hy my wel lief het? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Of-h- --l te--gkom? Of hy wel terugkom? O- h- w-l t-r-g-o-? ------------------- Of hy wel terugkom? 0
Vai viņš man piezvanīs? Of-h-----w----al-be-? Of hy my wel sal bel? O- h- m- w-l s-l b-l- --------------------- Of hy my wel sal bel? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Ek --n--r -f hy-a-- ---din-. Ek wonder of hy aan my dink. E- w-n-e- o- h- a-n m- d-n-. ---------------------------- Ek wonder of hy aan my dink. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? E---onder of-h--ie-a-d an--rs --t. Ek wonder of hy iemand anders het. E- w-n-e- o- h- i-m-n- a-d-r- h-t- ---------------------------------- Ek wonder of hy iemand anders het. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Ek w-nder-of hy-jo-. Ek wonder of hy jok. E- w-n-e- o- h- j-k- -------------------- Ek wonder of hy jok. 0
Vai viņš domā par mani? O--h- --l ---------nk? Of hy wel aan my dink? O- h- w-l a-n m- d-n-? ---------------------- Of hy wel aan my dink? 0
Vai viņam ir kāda cita? O- ---wel i-mand -n-e-s -et? Of hy wel iemand anders het? O- h- w-l i-m-n- a-d-r- h-t- ---------------------------- Of hy wel iemand anders het? 0
Vai viņš saka patiesību? O---y-----d-e--a--h-i--praa-? Of hy wel die waarheid praat? O- h- w-l d-e w-a-h-i- p-a-t- ----------------------------- Of hy wel die waarheid praat? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Ek --yfel o- -y ---kli--v---------. Ek twyfel of hy werklik van my hou. E- t-y-e- o- h- w-r-l-k v-n m- h-u- ----------------------------------- Ek twyfel of hy werklik van my hou. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Ek t---el -- h----r-my--a-- s---f. Ek twyfel of hy vir my gaan skryf. E- t-y-e- o- h- v-r m- g-a- s-r-f- ---------------------------------- Ek twyfel of hy vir my gaan skryf. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Ek-t-y-e- o- ---met----g-a--t--u. Ek twyfel of hy met my gaan trou. E- t-y-e- o- h- m-t m- g-a- t-o-. --------------------------------- Ek twyfel of hy met my gaan trou. 0
Vai es viņam patiešām patīku? O- ---wel-we--l-k---n -y hou? Of hy wel werklik van my hou? O- h- w-l w-r-l-k v-n m- h-u- ----------------------------- Of hy wel werklik van my hou? 0
Vai viņš man rakstīs? Of------l---r-m--g-an sk---? Of hy wel vir my gaan skryf? O- h- w-l v-r m- g-a- s-r-f- ---------------------------- Of hy wel vir my gaan skryf? 0
Vai viņš mani precēs? O- -y-w-l-met--y --an t-o-? Of hy wel met my gaan trou? O- h- w-l m-t m- g-a- t-o-? --------------------------- Of hy wel met my gaan trou? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...